Sākums  > Izsaku viedokli  > Jūtas un prāts Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Jūtas un prāts
 Sāpīga kopdzīve
Autors: Mamamia
Datums:   21.01.2015 14:26

Bet putniņu žēl.
Pati nesaprotu kā tik tālu ir nonācis. Nupat vairs nav vajadzīgs iemesls, lai sastrīdētos. Visa komunikācija ir kļuvusi par purvu.
Sīkie vienkārši iet no trases, es vēl kaut kā funkcionēju aiz inerces. Varētu tēlot ģimeni (sexa nav nevienai pusei, abiem kkādas sublimācijas), bet vairs nav spēka. Irstu.

Bet tēma aizsākta ne par šķiršanos. Par atjaunošanu. Vai var no pelniem pacelt cietoksni? Vai sieviete spēj ar savu Mīlestību No Sirds celt tās buras un pūst to vēju, lai atdzimst svētā institūcija un bērni vismaz izaug par veseliem cilvēkiem?

Kaut kā ir tik daudz tā vīrieša izdarību apēsts, ka vairs mute neveras ne paldies teikt, ne zāģēt. Nu nemīlu vairs un cauri. Varu sadarboties, ja vīriets kurpēs tīšuprāt nekakā. Bet kurš gan var garantēt...

Varbūt kādus iedvesmas stāstus no "man tā reiz bija" tēmas? Lūdzu, sitieniem neesmu gatava, savu vainu jau atzinu - izlaidu visus un dodu vairāk nekā saņemu, bet tagad viss. Par gaišo, ja var, lūdzu!

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: dr
Datums:   21.01.2015 14:39

...ar kaadu miilestiibu celsi, ja miilestiibas nav?...

...un kas par iedomu, ka disfunkcionaala gjimene ir veids kaa sakariigus beernus izaudzinaat?...

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: eee
Datums:   21.01.2015 16:14

ja gribi "pa gaišo"- lūdzu: iedomājies, ka Tavs vīrs būtu miris. Cik patiesi un ļoti pēc viņa sērotu, skumtu, ilgotos. Vai gibētos skriet un "kašāt no zemes laukā". Ja tā - tad mēģini "pūst tajās burās".

bet ja reāli - tad murgs. Nesaprotu kāpēc tāda kopdzīve vajadzīga?

No tēmas "man reiz tā bija" - bija un vēl joprojām nesaprotu kāpēc biju kopā un nešķīros. Velti zemē izsviesti gadi.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: NP
Datums:   21.01.2015 16:21

Nu - nezinu nezinu..

Gandrīz jāpiekrīt dr..

Ja mīlestības naf vairs (nevērība un necieņa to tomēr var nogalināt), tad nu neko.
Tad jāsaprot, ka ģimene ir ar citu jau opciju.
Un ja abi tam piekrīt, tad kāpēc nē.
Biznesa plāns - kā izaudzināt bērnus.
Visi jautājumi tiek izrunāti un līgums parakstīts. (utopisks variants).

Man jau šķiet, ka Tev ir jādodas tālāk. Un sadarbības iespējas var ar vīru izrunāt. (ja otrs to arī grib).

Ar mīlestību var reaminēt. Tikai tad, ja viņa ir. Un ja to grib un dara ABI.


 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: marfa
Datums:   21.01.2015 18:08

piedodiet, es laikam nepūstu burās. laistu vaļā. Miers bērniem un sev. Ko viņi redz ikdienā?

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: Mamamia
Datums:   22.01.2015 11:55

Neko labu tie bērni neredz ikdienā, tas fakts. Viņiem vienk. ir baigi ērti, un kuram tad nepatīk brīva vaļošanās bez pienākumiem?

Otrs apgalvo, ka mīl, bet patiesībā velk eksistenci kā dzīvs mironis. Neko nedara, netaisās darīt, diskusijas beidzas jau pēc trešā jautājuma, nav komunikācijas. Tie jau ir tikai vārdi, izšauti kā obligātais atgādinājums kāpēc viņš te vēl atrodas.
Kustība tiem neseko, tā ka neuztveru to nopietni.

Būšu Ineses Prisjolkovas grāmatas pārlasījusies (sanāca man darba sakarā iepazīties). Tad arī tās domas griežas uz Bezgalīgo Sievietes Misiju, utt. utp.
No juridiskā un finansiālā viedokļa man vajadzētu nošauties, savelkot bilanci un divu pušu ieguldījumu izvērtējot.
Tā ir.
eee, ja iedomājos, ka zem zemes (tfu, tfu!), sajutu emociju : "žēl, tā jau labs cilvēks".

NP - kā lai panāk utopisko variantu, kad līgums/izrunāts plāns/abpusēji? Manā gadījumā paredzu lietas LR likumdošanā paredzētajā kārtībā, ilgi, grūši, dārgi, un beigās UGF atbalsts. Tomēr labāk nekā pašreizējā agonija.

Besī, ka visi dinamiskie lēmumi ir jāpieņem man, bet cilvēciņš tik sēd un šūpo kājas.

Nujā, kāds skats no malas jau palīdz nedaudz mobilizēties un saņemties lēcienam. Tā jau ir.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: lpk
Datums:   22.01.2015 12:01

Sieviešu čatiņš panesās! :)

Neredzu nevienu argumentu, kāpēc vīrs ir slikts un kāpēc sieva tik laba. 100% emocijas, bet visas bļauj ar putām uz lūpām , ka jāšķiras. Hiēnu bars :)

Ja grib, tad var atjaunot. Tas saucas gribasspēks, bet tā kā šajā gadījumā ir nepieciešams abu cilvēku gribasspēks, tad ir jāveic pāru terapija, ja tu te uzrakstīsi, ka vīrs ir sūds, tad mēs neuzzināsim vīra viedokli un tas nebūs godīgi pret viņu.

Galu galā ja jau viss ir tik slikti, bet esat kopā, tad jau tomēr kaut kas vieno.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: pūce
Datums:   22.01.2015 12:45

par cik man ir pietiekams vecums un pieredze šādās lietās-tad teikšu,kā ir...vīrieša vārdi ļoti bieži pilnīgi un galīgi atšķiras no darbiem.Vari būt droša,Tavs vīrietis kaut kur zemapziņā jūt,ka liela vainas daļa ir tieši viņējā.Bet to tak nevar atzīt-jo tad sekos nākamais jautājums-ko viņš darīs lai lietu risinātu?
Bet darīt negribas neko,gan jau ka mīlestība arī ir pačabējusi,īsti nav kur iet un sākt dzīvi no jauna,maisīties pa tiesu procesiem un alimentu piedziņām ir galīgi riebīgi,un negribas arī-viss tak ir ērts un iedzīvots.,galvenais ir kaut kā nomuļināt pārmetumus un joprojām palikt pierastajās ērtībās..Vīrieši ir konservatīvi,tie aktīvi var rīkoties ja uzradusies jauna mīlestība-un arī tad locīsies un melos līdz pēdējam.

lpk,visu ko var atjaunot un sarunāt,ja no sirds to dara abas puses.Bet aizmirst nevar pilnīgi neko,un pie kāda kaut vai sīka strīda-tas atkal pacelsies augstumos.Te tak vairs nav mīlestības,tā pilnībā reanimējas ārkārtīgi retos gadījumos,ja nu vienīgi amnēzija piemetās.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: jišš
Datums:   22.01.2015 13:04

Man izskatās, ka viņš negrib ne pa kam flīzēt veco vannasistabu un to lustru nomainīt.
Vajag algot meistarus.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: krans
Datums:   22.01.2015 16:20

me and you, 2 kids and a dog???

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: NP
Datums:   23.01.2015 09:15

Mamamia - Izskatās, ka vīrs ir dziļais teorētiķis.
Ir jādara tā, lai viņam un bērniem izsistu no apakšas to ērto bezpienākumu ķeblīti.

divi varianti. (a cik bērni veci?)

1. Sasaukt ģimenes sapulci. Sākumā divatā ar vīrieti. Pēctam sasaukt kopā ar bērniem. Uz lapas uzraksti - un precīzi formulē - kas ir tas, kas Tev ir nepieņemams. Kas ir tas, ar ko vari samierināties. Un kas ir tas, kas ir tā vērts, lai kautko mainītu. Bez opcijas - kads negrib runāt vai klausīties. Katrai opcijai - ko grib vai negrib - uzraksti kādas būs sekas.
Ir jāmeklē situācijai konstruktīvi risinājumi.
Un rakstiski informēt par radušamies pienākumiem visiem. I vīram i bērniem. Un - NEDARĪT viņu vietā NEKO!
Ja kādam pienākums mazgāt koridoru -tad kaut brist pa dubļiem, bet nedarīt pašai.


2. Paņemtu un aizbrauktu. Viss. Mēnesi kā minimums. Un lai tiek galā kā paši vēlas. Riskanti, bet - iedarbīgi.

Šis variants man patika labāk:)




 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: irbijis
Datums:   23.01.2015 20:27

Pietrūkst tā vienkārša labā vārda otram,kaut vai -cik labi,ka tu tomēr te esi.Tev šodien ir smaids .No šādiem sik,sīkumiem sākas lāpīšana un izdodas.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: harisa
Datums:   24.01.2015 13:10

pati esi sevi sasitusi lauskās un gribi lai tās lauskas līmē vīrs un bērni. Nu nebūs tā .
Pašai ar sevi jātiek galā , jakļūst par cilvēku , kas sevi vērtē un novērtē . Tad nevajadzēs vaidēt par to ,ko citi dara vai nedara.
Tā ir tava dzīve un maini to tā , lai tev ir labi ! Tā ka turpini vien uzdot jautājumus sev pašai un meklē adekvātas atbildes. Negaidi no cita NEKO !

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: Tāda pati
Datums:   25.01.2015 23:30

Uhhh, autorīt, lasīju un līdz kaulam izjutu Tavus tekstus, jo pati šobrīd kam līdzīgam eju cauri. Baigi smagi, bet lēnītēm manī nāk apjausma, ka laikam nav vērts vairs cīnīties - cik var skriet ar pieri sienā, ja tam otram pofig ? :(
Un vai bērni būs laimīgi dzīvojot tādā "uzsildītā zupā"?

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: Sabīne
Datums:   27.01.2015 09:12

Pirms 15 gadiem, pirmās laulības laikā, arī domāju, ka pairušo un padzisušo attiecību ugunskuru varēšu iedegt no jauna. Bet tas izrādījās malds. It kā mēģinājām abi, bet tieši tādēļ, ka laikam vairs ne vienam, ne otram to īsti nevejadzēja, nekas ar;i nesanāca.
Meita auga nelaimīga redot to, ka vecāki nesadzīvo.
Pēc 14 laulības gadiem izšķīrāmies. Abi jutāmies izmocīti un iztukšoti.
Laikam nav iespējams salipināt kopā to, ko nav iespējams...
Saplīsu
su trauku var līmēt kopā cik grib, bet agri vai vēlu pa plaisu ūdens vienalga sāks tecāt ārā.
Lai izdodas atrisināt šo sarežģīto attiecību kamolu.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: no bērnu skata punkta
Datums:   27.01.2015 13:18

Maniem vecākiem, domāju, bija šāda veida laulība. Tik grūti viņiem bija sadzīvot, bet centās abi...laikam jau manis dēļ. Bija smagi to redzēt un just. Nu jau gan mamma, gan tētis ir aizgājuši, bet domāju, ka tad, ja viņi toreiz, kad viņu starpā vairs nebija saskaņas, būtu izšķīrušies, viņi paši būtu dzīvojuši ilgāk un laimīgāk, un arī mana dzīve būtu veidojusies citādi.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: d
Datums:   27.01.2015 13:23

no ezoteriskā viedokļa, baznīcas uzstādījums: būt kopā, līdz nāve mūs šķirs, ir pīiiiii. Šķirs, šķirs, protams, ja turpināsi grimt purvā.
No attiecībām ir jāņem labākais. Ja esi paņēmusi, ej tālāk - tā tu izdzīvosi un būsi laimīga. Ir jau arī gadījumi, kad cilvēks atrod otru pusiti un liktens nolemj būt kopā līdz nāve šos šķirs, toties laimīgus. Bet šis nav tas gadījums. Tevi gaida jauns ceļš, jauns dzīves posms un jaunas attiecības. No kā baidies?

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: arī no malas
Datums:   28.01.2015 09:44

Tā jau nu arī gaida tās jaunās, skaistās, saticīgās attiecības! Te pat zirgam jāsmejas!

Kaut kā nācies redzēt, ka šie "nelaimīgie" pēc tam atkal un atkal kāpj uz tā paša grābekļa.

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: Kate
Datums:   08.09.2015 14:11

Daudzi tā dzīvo gadu gadiem. Arī es. Bet varbūt vajag saņemties un kaut ko mainīt. Varbūt ir cilvēks, ar kuru kopā izveidotos daudz labākas attiecības?

 Re: Sāpīga kopdzīve
Autors: F
Datums:   23.11.2015 16:55

Vispirms jāsaprot, vai vajag. Es 8 gadus kaut ko gaidīju, līdz sapratu, ka NEKAS nemainās uz labāku. Un es centos, es tiešām centos! Bet nē, viens nav cīnītājs. Es teicu aizeju un mani neturēja... tajā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka pareizi izlēmu. p.s. mums ir 7 gadīgs bērns, precējušies oficiāli nebijām.

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *