Sākums  > Izsaku viedokli  > Atziņas Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Atziņas
 Beidzot!
Autors: :( --> :)
Datums:   19.03.2015 13:11

Visefektīvākais veids, kā tikt pāri slimīgai mīlestībai, laikam ir tikt pazemotai no bijušā un viņa ģimenes puses.

http://www.sapforums.lv/index.php?t=74326

Nekāda žēlošana, psihologi vai "aizmiršana" nepalīdzēja.
Vajadzēja riktīgu nogrūdienu pa kāpnēm, lai es atjēgtos. Un tagad es to dabūju. Un beidzot esmu brīva.


Lai gan vīrietis aizgāja no manis pirms ~5 gadiem, visu laiku vēl skrēju un darīju visu, ko viņš palūdza. Jo mīlēju viņu joprojām un gribēju, lai ir laimīgs, kaut ne ar mani.
Kā tagad izrādās, viņš to ērti izmantoja. Biju izsūtāmais zēns, upuris, ko pagrūst zem tanka, ja viss jūk un brūk.
Šonedēļ saņēmu šoku.
Pateicības vietā par viņam sniegto palīdzību saņemu viņa vecāku uzbraucienus un pavēles, ka jādara vēl vairāk, ka man ir jāriskē ar sevi, lai palīdzētu bijušajam. Kad sāku protestēt, ka ar mani vispār neviens nerēķinās, uzreiz saņēmu vēl arī nepamatotus apvainojumus, goda un cieņas aizskaršanu un pat draudus. Draudus ar karjeras izjaukšanu, ar paziņām prokuratūrā un paziņām kriminālajās aprindās.
Un ar to pietika. Viss. Beidzot man atvērās acis. Beidzot!!!

Pirmo reizi mūžā vakar atļāvos pacelt balsi pret savu bijušo un viņa vecākiem. Laikam no pārestības sajūtas ieslēdzās pašsaglabāšanās instinkts. Pat tad, kad viņš, neko nepaskaidrojot, aizgāja, es raudāju klusībā. Lai gan man sāpēja, arī pēc šķiršanās vienmēr biju laipna, atsaucīga un lojāla pret viņa ģimeni un viņu, neskatoties uz faktu, ka viņš izvēlējās citu. Bet vakar vadzis lūza. Pateicu visu, kas gadiem krājies un izraidīju no sava īpašuma.

Un pats labākais ir tas, ka, neskatoties ne uz ko, šodien es beidzot jūtos ļoti labi. Pat atvieglota. Brīva. Kā no jauna piedzimusi...

 Re: Beidzot!
Autors: Latgalis
Datums:   19.03.2015 14:26

Nevajag ar bobām pīties ...

 Re: Beidzot!
Autors: rudzupuķe
Datums:   19.03.2015 16:51

Ceru,ka tu patiešām esi gudrāka kļuvusi,pazemo tos,kas paši ļauj sevi pazemot un ,lai tu savu brīvību nekad nepazaudētu.

 Re: Beidzot!
Autors: mežrozīte
Datums:   19.03.2015 17:02

Lai nezaudētu brīvību, nav nepieciešams kādu pazemot...

 Re: Beidzot!
Autors: Sieva 20 gadus
Datums:   19.03.2015 18:11

Autorīt, nupat jau veselu stundu cītīgi sēžu un lasu Tavu veco tēmu. Šobrīd esmu ļoooti līdzīgā situācijā, kādā Tu biji toreiz - ar atšķirību, ka mūsu kopdzīve ilga 20 gadus...
Lasīju Tavu vecos "palagus" kā savus - arī es visiem jau esmu apnikusi ar savu rakstīšanu - rakstu garas sms, arī vēstules māsai, draudzenēm, moku savas foršās darba kolēģes ar garumgariem izklāstiem par tēmu "ko viņš teica, kā paskatījās, kādā tonī teica, ko es teicu, ko viņš atbildēja", utt. :) Visus esmu nomocījusi. Bet ar katru rakstīšanas reizi arī man (tāpat kā toreiz Tev) kļūst maķenīt labāk. Vismaz uz brīdi.
Paldies Bitei, Rudmatei, arī K@mon, u.c., par toreizējām atbildēm autorei. Man šobrīd šīs Jūsu atbildes ir kā naglai uz galvas, arī es kļūstu stiprāka un ticu, ka pienāks brīdis, kad varēšu pielikt treknu punktu savām postošajām attiecībām.

 Re: Beidzot!
Autors: rudzupuķe
Datums:   19.03.2015 19:18

Jo ilgāk tu sevi mocīsi ar atcerēšanos,jo ilgāk tev vajadzēs gaidīt uz to punkta pielikšanas brīdi.


Tēmas autore no savas dzīves ir pazaudējusi veselus piecus gadus un ,ja sevi nebūtu upurējusi kaut kāda tur vīrieša dēļ,kuram viņa bija kājslauķa vietā,būtu sen jau sakārtojusi savu dzīvi un aiztaupījusi sev veselu kaudzi pazemojumu.Cerams,ka tēmas autore šo slimību būs izslimojusi.

 Re: Beidzot!
Autors: harisa
Datums:   23.03.2015 02:03

nu beidzot !
Es arī izlasīju visu iepriekšējo garo palagu... un priecājos, ka tu no mazas, naivas pasaku fejas sāc pārvērsties par personību.

 Re: Beidzot!
Autors: Sabīne
Datums:   23.03.2015 10:31

Es savulaik arī biju "ķerta" un no savas dzīves zaudēju 10 gadus.
Man palīdzēja pašas meita lauzt šīs neredzamās "atkarības un žēlastības važas".
Pēc visa pārdzīvotā murga, patiesi jutos brīva un "viegla" .

 Re: Beidzot!
Autors: dr
Datums:   31.03.2015 11:54

Jaacer, ka pa sho laiku arii pati esi mainiijusies un naakamaas attieciibas neveidosi liidziigi...

 Re: Beidzot!
Autors: Latgalis
Datums:   31.03.2015 18:08

līdz šim man bija parliecība, ka nojūdzas tikai vīrieši |:)

 Re: Beidzot!
Autors: YTC
Datums:   01.04.2015 17:58

Atvēru veco tēmu, pabrīnījos, ka arī esmu tur komentējusi... :)
Viena lieta, ko nesaprotu - kas tev bija tā sačakarējis smadzenes, ka tu sevi ar varu lauzi un turpināji "būt laba" un kalpot? Vai tad iekšējā sajūta tev neteica nospļauties un uzčurāt no 5. stāva? Jeb tu cerēji, ka viņš tomēr kaut kad novērtēs un sapratīs?
Apsveicu ar atbrīvošanos. Tomēr vismaz kaut kas. Cik ilgi tā būtu ņēmusies?
Par sāpi toreizējo saprotu - tas bija nežēlīgi un grūti.

 Re: Beidzot!
Autors: harisa
Datums:   02.04.2015 18:56

ka tik nav atkal metusies palīdzēt .
Apgaismība bijusi uz īsu brīdi...

 Re: Beidzot!
Autors: :( --> :)
Datums:   08.04.2015 10:31

Nav, nav metusies :)
Es tagad visas pasaules sliktākā esmu. Pirmo nedēļu vēl pat nāca sms no ex vecākiem, kāda es slikta un kā es varēju tā nodot viņu dēliņu. Bla, bla, bla... Māte pat uzrakstīja, ka, ja arī mēs kādreiz vēl būšot kopā, viņas atbalsta mūsu attiecībām vairs nebūs. It kā es vēl gribētu būt kopā.
Ja visus šos 5 gadus es varbūt dziļi sevī vēl gribēju atgriezt to pasaku, kas bija (manā iztēlē, acīmredzot), tad nu jau brilles sīkās druskās un ne tikai neceru, bet pat vairs negribu būt kopā ar to cilvēku. Jo redzēju, kā viņš mainījās (vai atklājās) situācijā, kad viņa paša stulbības dēļ draudēja izjukt visi plāni. Un kā es tad ērti tiku pagrūsta zem riteņiem. Vēl atļāvās nekaunīgi ierasties manā īpašumā un kaut ko no manis pieprasīt. Visa ģimenīte. Kjipa - ņems uz masu :D Ārprāts!
Patiesībā vēl tagad šausminos, kā varēju būt tik akla. Viņa vecāki taču man bija teju mātes un tēva vietā. Bet, kad vajadzēja izdomāt pasaciņas, es tiku uztaisīta par teju mafiozņiku. Un pats arī labais. Tā vietā, lai beidzot saskatītu savas kļūdas un kaut nedaudz cienītu mani un pasargātu vismaz mani no viņa savārītās putras izstrēbšanas, viņš nospļaujas uz mani un manu drošību, un turpina iesākto.

Kāpēc 5 gadi? Nezinu. Nu, nevarēju tikt pāri un viss. Nelīdzēja prāta čakarēšana. Visu laiku dzīvoju vēl sapņu pasaulē un rīkojos, balstoties tikai uz sirds norādēm. Ticēju tam, ka viņš ir īstais un ticēju, ka pienāks brīdis, kad viņš sapratīs, ko zaudējis, novērtēs mani un gaidīs mani kāpņutelpā ar rozēm (banāli kā filmās). Labi, ne tik rozā, bet aptuveni tāda doma.
Tomēr labāk, lai zaudēti 5 gadi, nevis visa dzīve, sapņojot par izdomāto vīrieti.

 Re: Beidzot!
Autors: Cita
Datums:   21.04.2015 13:49

Laimiigaa.
Man ir liidziiga atkariiba. Tikai es neskrienu un nechubinos ap vinju. Man vairaak taa atkariiba ir galvaa, domaas maacaas virsuu liidz nelabumam, liidz vaajpraataam.

 Re: Beidzot!
Autors: :( --> :)
Datums:   24.04.2015 11:51

Man arī tā apmātība bija galvā.
Šo piecu gadu laikā man gandrīz katru nedēļu bija pa pāris sapņiem, kur abi esam kopā un laimīgi, kur viņš atgriežas, kur viņš nemaz nav aizgājis u.t.t. Reāli no tiem sapņiem barojos. Dienās, kad man pa nakti bija bijis skaistais sapnis, es jutos laimīga, pacilāta. Tagad saprotu, ka kaut kas jau galvā bija saspiedies, bet tad to sapņu dēļ vien gāju gulēt.
Pats dīvainākais ir tas, ka tagad man pa visu šo laiku ir bijis tikai viens sapnis ar bijušā piedalīšanos. Bet tas drīzāk bija murgs, nevis sapnis. Tā kā man liekas, ka, pateicoties tās nedēļas šoka terapijai, ne tikai pati tiku pāri slimīgajai atkarībai, bet arī mana zemapziņa beidzot to izdarīja.
Un vairs neklausos banālās dziesmas par nelaimīgo mīlestību :)
Un vēl secinu, ka es reāli izbaudu pašpietiekamību. Ja tagad palasu, ko te palagos saraudāju, man liekas, ka tā neesmu es. Tagad nereti pieķeru sevi pie domas, ka man patīk tas, kā ir tagad.

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *