Sākums  > Izsaku viedokli  > Jūtas un prāts Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Jūtas un prāts
 pazemojumi
Autors: Beta
Datums:   26.08.2015 22:50

Sveiki. Nesen nomainīju darba vietu. Iepriekšējā darbā nostrādāju 10 gadus - neizplūdīšu detaļās, sevi slavinot, bet biju sevi ļoti labi pierādījusi: vairākkārtēji paaugstinājumi, gada labākā darbinieka tituls utt. Darbu nomainīju tāpēc, ka jaunajā darba vietā tika piedāvāts 2x augstāks atalgojums, kā arī vecajā jutu, ka pamazām sāku izdegt.

Jaunais darbs pēc satura ļoti patīk, tāpat arī kolēģi. Taču nespēju sadzīvot ar priekšnieka pazemojošiem gājieniem. Piemēram, ieguldot tiešām daudz darba un pūļu un prezentējot rezultātu priekšniekam, pretī saņemu komentāru - "Tev tiešām tik lēni viss pielec, ka vajadzēja tik ilgu laiku, lai nonāktu pie šīm idejām?". Vai arī - no rīta darbā atklājas problēma (ne manis radīta), gatavojos ķerties klāt to risināt, kad zvana priekšnieks un saka - "Vai man katrreiz jāatgādina, lai Tu sāktu vispār kaut ko darīt?" Cits piemērs - sapulce, problēma, kurai vēl nav risinājuma. Uzsveru, cik būtiski šo risinājumu atrast līdz xx.datumam. Priekšnieks: "Man nevajag, lai Tu lieki uzsver faktus, mēs te neesam idioti. Es no tevis sagaidu tikai risinājumus."

Esmu uzņēmumā nesen, no kolēģiem dzirdēju, ka šis cilvēks mēdz "uzbraukt" arī citiem, bet praksē neesmu redzējusi.

Ko vēlos no jums? Kā norobežoties no šiem uzbraucieniem? Kāda psiholoģiska gudrība palīdzētu man sevi noskaņot tā, lai es to neuztveru personiski un tas nesāk iedragāt manu pašapziņu? Nākot uz šo darbavietu, es tiešām raudzījos uz to ar ilgtermiņa perspektīvu, ar lielu ieinteresētību par darba saturu un motivāciju sniegt ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, bet šobrīd jūtos kā no laivas izmesta un nenovērtēta, un nepavisam nepelnījusi šādu attieksmi.

 Re: pazemojumi
Autors: Liesma
Datums:   26.08.2015 23:23

Nu redz, Tev ir bijusi viena veiksmiiga darba vieta 10 gadus. Man ir bijusha vairaakas darba vietas ar daudz mazaaku laiku un taadus mudakus es esmu sastapusi.

Man nav padomu kaa iztureeties pret idinjiem, kas kaut kaadu iemesu deelj ienjem amatus, bet patiesiibaa bremzee uznjemumu un gandee dziivi n-tiem darbienieku. Esmu sapratusi, ka lielaaka dalja cilveeki paciesh shitaadas siuaacijas, ljauj sevi pazemot, staigaa ar nokaartu galvu un censhas visvisaadi izdabaat, jo "vinhs tachu ir priekshnieks vinhs visu zin labaak".

Es taa nevaru. Vienmeer esmu aizgaajusi no taadaam darba vietaam....jo man liekas, ka Dziive nav jaadziivo taa ar nokaartu galvu un pazemiibaa kaut kaada idinja priekshaa. Un runa neiet par to, ka man ar priekshnieku nesaskan kaut kaadi viedoklji ..nee. Man tieshi otraadi ljoti patiik striideties un njemties ar Gudru Priekshnieku. Bet runa iet par taadiem siikcilvekiem, kas neprot komuniceet, augspraatiigiem, komplesainiem cilveecinjiem kaa Tu aprakstiiji...

Nezinu, cik Tev liels uznjeemums...varbuut var pariet kaada citaa nodaljaa...vai tas priekhsnieks ir VISA uznjeemum priekshnieks vai tikai Tavs priekshnieks....nezinu....zinu, ka ir Supersievietes, kas izsit shitaadus tipus un paarkaapj tiem paari un kljuust par vinju priekshniekiem. Es neesu supersievietes tips...man ir vajadziiga normaala, cilveekiem draudziiga darba vide, lai es tur pavadiitu treshdaljas savas dziives.


 Re: pazemojumi
Autors: smilga
Datums:   27.08.2015 09:23

Liela problēmas daļa ir cilvēku bailes runāt pretī. Bailes, ka paliks bez darba, bez ienākumiem. Ja baiļu nav, tādiem idiņiem var dot pretī, nevis, kā tu saki, ierauties sevī un turpināt baidīties.

Es pati esmu lamājusies ar savu priekšniecību, kad vadzis lūzis. Patīkami nav, bet pasaules gals arī nepienāk.

 Re: pazemojumi
Autors: pūce
Datums:   27.08.2015 13:10

***Liela problēmas daļa ir cilvēku bailes runāt pretī.***
Taisnība ir šim teicienam.
Priekšnieks ir tikai un vienīgi cilvēks.Viņš savu varu apzinoties var brīvi izteikt savas emocijas.
Un ja Tu apzinies,ka visu esi darījusi kā nākas-esi tiesīga runāt tikpat brīvi.Gan paskaidrot un atgādināt-ko esi lietas labā darījusi,gan bez bailēm atzīt,ja kas ir nogājis greizi.Un pie katra viņa uzbrauciena tieši pajautāt-ko viņš ar to ir domājis.Nav vajadzīga ne lamāšanās,ne bļaušana,vajag lai paskaidro,kad,kur ,kāpēc un konkrēti.Tiesību neatbildēt uz padotā jautājumu-priekšniekam nav.

 Re: pazemojumi
Autors: Latgalis
Datums:   27.08.2015 16:48

Šitais ir bosings, ja pret tevi vien. Te ir maz padomu. Sisties pretī, ja nesanāk, aidā, pasaule ir ļoti plaša, nevajag ieciklēties uz vienu prastu cilvēku.
Otrs variants - viņš tevī ir mazliet ieķēries, bet baidās, ka kāds var pamanīt :)

 Re: pazemojumi darbavietā
Autors: rosa
Datums:   15.02.2016 22:35

Ja kādam šī tēma aktuāla, pārpublicēšu dažas domas (pati tādas un līdzīgas situācijas piedzīvoju vairāku gadu garumā, kas mani kā personību diezgan lielā mērā sagrāva, tāpēc gribu teikt - meklējiet padomu un palīdzību, ja ar ko tādu sastopaties darbavietā (vai ģimenē). Ja jūs saprotat, ko otrs ar jums dara un ko pret jums izvērš, jums ir vieglāk rīkoties.) Man kādas lietas palīdzēja saprast grāmata Marija Fransa Irigoijena „Ielavīšanās dvēselē” - autore atkailina tādu postošu un grūti pamanāmu parādību, kāda ir emocionālā pakļaušana un emocionālā varmācība. Autore runā par upuri (šai gadījumā - padotais) un varmāku (šai gadījumā - boss). No grāmatas:

"Postošu ietekmi atstāj atkārtotas neslēptas provokācijas un pazemojumi. Ļaunprātīga pazemošana nereti tiek sākta tad, kad upuris atsakās padoties sava bosa autoritārajai rīcībai. Upuri parasti nav simulanti. Bieži vien viņi ir darbaholiķi, kuri strādā vēlu vakaros un brīvdienās, kuri nāk uz darbu pat tad, ja ir slimi. Dažos gadījumos pazemošanu izraisa skaudība pret kādu, kuram piemīt tādas īpašības, kuru citiem trūkst (jaunība, skaistums, šarms, bagātība). Tas var attiekties, piemēram, uz augsti kvalificētu jaunu darbinieku, kura boss nav sasniedzis tādu pašu izglītības līmeni. Varmācība kolēģu vidē var rasties arī no personiskās sāncensības, kad viens no darbiniekiem savas tiesības mēģina aizstāvēt uz otra darbinieka rēķina. Izplatīta ir situācija, kad darbinieki ir spiesti samierināties ar jebko, lai saglabātu savu darbu.

Tā var būt arī vienkārši varas izmantošana, kad augstāka amatpersona neierobežoti uzurpē sava amata doto varu un, baidīdamās zaudēt kontroli, pazemo savus padotos. Tā ir sīku tirānu vara. Lai kompensētu savu trauslo paštēlu, viņam ir nepieciešams pār kādu valdīt.

Kontrole
Kontrole ir garīga dominēšana varas attiecībās; vara otru cilvēku noved atkarībā, tas ir, situācijā, kas ir saistīta ar samierināšanos un pieķeršanos. Kontrole ietver sevī iznīcinošu dimensiju, jo noliedz otras personas vēlmes un deformē tās identitāti. Mazpamazām upuris jūt, kā tiek grauta viņa pretestība. Upuris vairs nespēj patstāvīgi domāt, viņam ir jādomā tā, kā domā viņa agresors. Sākumā upuris arī paklausa, lai izpatiktu otram vai arī lai ļautu viņam justies labāk, jo viņš šķiet nelaimīgs. Vēlāk šis pats upuris paklausa tāpēc, ka baidās. Attiecībās saskatāma netieša šantāža, vai arī paša upura prātā pamostas šaubas: „Ja es kļūšu vēl pakļāvīgāks, tad viņš mani galu galā novērtēs.”

Šie centieni var būt bezgalīgi, jo agresoram izdabāt nav iespējams. Stingras kontroles panākšanai ir nepieciešama rīcība, kas rada komunikācijas ilūziju. Tas ir savdabīgs sazināšanās veids, kura mērķis patiesībā nav saistīt, bet gluži pretēji – saglabāt distanci, kas novērstu domu apmaiņu. Šāda izkropļota komunikācija ved uz otras personas izmantošanu. Šī persona ir verbāli jāietekmē, lai turētu viņu neziņā par to, kas notiek, un lai vēl vairāk viņu samulsinātu.

Verbālā stratēģija
Sastopoties ar atteikumu sazināties verbālā veidā, upuris mēģina sazināties rakstiski – sūta vēstules, kurās pieprasa paskaidrojumu tam, ko viņš uztver kā atstumšanu. Lai attaisnotu agresora noraidījumu, upuris var pat atvainoties par to, ko viņš, iespējams, ir izdarījis. Reizēm vēstījums, kas nāk no uzbrucēja puses, tīši tiek padarīts neskaidrs, lai klausītājā radītu apmulsumu un pats vēlāk varētu protestēt: „Es to neesmu teicis!” un izvairīties no jebkādas atbildības.

Vēl viena verbāla stratēģija, ko parasti izmanto uzbrucēji,- abstraktas, tehniskas valodas lietošana, lai otru cilvēku ievilktu neizprotamā un nepazīstamā sfērā, kur viņš neuzdrīkstas lūgt paskaidrojumus, baidīdamies izskatīties kā muļķis. Runāt, neko nepasakot, ir gudrs paņēmiens, kā padarīt sevi par situācijas noteicēju.

Pār varmāku nav iespējams gūt virsroku, taču upuris var kaut ko iemācīties pats par sevi. Svarīgi būtu pret varmāku nelietot to pašu taktiku. Upurim ir jāatsakās no absolūtās iecietības ideāla un jāatzīst, ka otras personas raksturā izpaužas tādi elementi, kuri upurim ir bīstami un no kuriem viņam sevi vajag pasargāt. Būtisks noteikums situācijā, kad cilvēku moka emocionālais varmāka, ir izbeigt taisnošanos.

Taisnoties ir mānīgs vilinājums, jo uzbrucēja teiktais ir pilns ar meliem, kas tiek pausti ar vislielāko pārliecību. Jebkādi paskaidrojumi vai taisnošanās upuri vēl dziļāk ievilinās lamatās. Dažos gadījumos vienīgais risinājums ir juridiskā iejaukšanās. Tādējādi tiek dota iespēja objektīvi skatīt lietas to patiesajā gaismā, ļaujot upurim pateikt „nē”.

Parasti jau emocionālā varmācība sākas tik mānīgi, ka to bieži vien ir grūti pazīt un tādējādi arī sevi aizsargāt no tās. Cilvēks reti kad spēj viens pats tikt ar to galā. Ja viņš ir saskāries ar nepārprotami agresīvu uzbrukumu un pie tam ilgstošākā laika periodā, bieži vien var būt nepieciešama psihoterapeita palīdzība."

Šādi varmākas, starp citu, bieži ir narcistiskas personības, internetā ir daudz info arī par to.

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *