Sākums  > Izsaku viedokli  > Jūtas un prāts Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Jūtas un prāts
 Apnikums
Autors: Sibilla
Datums:   04.10.2015 17:18

Tātad. Man ir 28 gadi. Bet jūtos kā uz 50, ja zinātu, kā tas ir; pagaidām tikai nojaušu.
Savus agrīnās jaunības gadus cītīgi veltīju mācībām, paralēli strādāju un veidoju karjeru. Paralēli arī dziedāju korī, ballējos, ceļoju, plus mīnus visu laiku biju attiecībās.
Karjeras ziņā cītīgi, mērķtiecīgi rāvos uz jomu, kura mani saistīja un kuru 6 gadus studēju universitātē līdz maģistra grādam. Attiecīgajā jomā arī strādāju. Bet.
Darbā man vairs nav gandarījuma. Kopējais darba stāžs ir ~10 gadi, bet nekad iepriekš nebiju uzdevusi sev jautājumu: priekš kam tas viss? Un tagad, kad ieskatos sevī, es saprotu - šis darbs ir tikai naudas pelnīšanai. Nu, labi, varbūt tomēr mazliet arī sirdij un dvēselei. Bet vai tad iepriekšējie darbi tieši tāpat nebija šim mērķim (naudas pelnīšanai)? Kāpēc es šādu jautājumu sev neuzdevu iepriekš?
Gribētos vakarā nodarboties ar fitnesu vai iet uz deju nodarbībām, bet nav spēka, ne fiziski, bet morāli. Un, es atvainojos, bet mans draugs vakaros prasa seksu. Mani tas nogurdina, man nav spēka. Un viņš to prasa katru dienu.
Gribētos ģimeni, gribētos bērnu, bet kur jūs, stiprās sievietes, ņemat enerģiju darbam, seksam, bērnam un vēl mājas darbiem, mājdzīvniekiem??
Arī koris mani vairs neiedvesmo, lai gan dziedam aizvien jaunas, skaistas dziesmas.
Valdošais ķermeņu un vizuālā pārspīlējuma kults šķiet tukšs un bezjēdzīgs. Cilvēki "neredz" viens otru, pareizāk sakot, viņus neinteresē nekas vairāk par čaulu.
Agrāk ceļoju kaut pa Latvijas pilsētām nedēļas nogalēs, tagad aizbraucu uz kādu pilsētu, mazliet pastaigājam un esmu nogurusi kā suns. Agrāk mierīgi noskrēju 25km piedzīvojumu sacensībās.
Un kā tad ar tiem pirmspensijas/pensijas cilvēkiem, kuri knapi šķērso ielu, kur viņi rod motivāciju DZĪVOT, ja apstākļi ir skaudri, pensija labi ja 200,- EUR un veselības nav?
Kur tad ir tā dzīves jēga, ja Tu esi kā biorobots, noguris un monotons?

 Re: Apnikums
Autors: Ljarska
Datums:   04.10.2015 18:46

Hmmm, 40-gadnieku krīzei tā kā vairāk atbilstošajam vecumam bij jāpieskaņojas. Tev par agru atnākusi.

Vienkārši - paņem kārtīgu atvaļinājumu. Nedēļu no tā - bez drauga. Un mācies meditēt, lai mazāk bezjēdzīgu domu.

Bet par darbu - var arī pie 30 uz pilnīgi pretēju, jaunu, neiestaigātu jomu nomainīt un būt laimīgs. Nav izdomājums.

Nav uzbrauciens.

 šausmīgi gari sanāca, sorī;)
Autors: slida
Datums:   04.10.2015 22:14

:) Diagnoze - apnikuma teorija. Un tas nav nekas neparasts:) Ibo es pa laikam cīnos ar to pašu un vēl dažam labam palīdzu cīnīties. Visfeinākā atbilde uz visu to, protams, ir vecums, BET... Tas ir smieklīgi. 28 gadi ne tuvu vēl nav vecums. Arī 38 gadi vēl nebūs vecums :)

Vajag atrast jaunu mērķi, kas pašu iedvesmo, dzīvē. Vai arī kaut ko, kas reāli izklaidē.
Ja nav iedvesmas strādāt, iespējams, var nomainīt darbu. Ar prātu, saprotams. Ja ir nogurums, varbūt tieši darbs paņem par daudz?

Dejot var - tas ir forši. Tas ir reāli forši. Jā, varbūt tas aŗī paņem zināmu daudzumu enerģijas, bet, - un to es pavisam no pieredzes varu teikt - divi vakari nedēļā jaunam rumpim nenodara pilnīgi nekādu ļaunumu, dod tikai prieku ;) Vot, ja aizkrīt (kā man) un iet dejot jau bezmaz katru vakaru, tad iestājas mērens pagurums :D Bet tā arī ir iedvesma, citi cilvēki, cita sabiedrība :)

Un vispār - man personīgi šķiet, ka visi spēku izsīkumi ir no neizgulēšanās.

UN vēl, man šķiet, ka tā ir drīzāk 30~gadnieka krīze. Vot tā pati, kad sāk domāt - a kāda jēga tam, ko es daru. Ap šo laiku daudzi mani vienaudži kursabiedri un kolēģi meta pie malas mūsu profesiju (kurā var nopelnīt un tā) un gāja meklēt sevi - jogā, mākslā, ārzemēs, rokdarbos, dejā un kur tik vēl ne. Pagāja 3-4 gadi... un šie paši ļauži secināja - okeeeej, profesjā patiešām nav dzīves jēgas, bet īsti jēgas nav arī nekur citur, turklāt ar to nevar nopelnīt maizītei... un tagad viņi visi atkal strādā profesijā, savukārt brīvajā laikā izklaidējas īstenot visus savus neskaitāmos hobijus (jōgas, mākslas, ārzemes, rokdarbus, dejas utt.utjp.)

aaaaaaaaaaaaaaaaaa, un vispār vēl jau paliek arī ģimene. saka, ka tajā esot jēga. var jau būt, var jau būt. lai gan es īsti neuztveru vairošanās/ziedošanās skaistumu, bet bērni tomēr ievieš jautrību un varbūt arī tajā ir kaut kāda jēga ;)

 Re: šausmīgi gari sanāca, sorī;)
Autors: Liesma
Datums:   05.10.2015 08:35

Jeega ir iemaaciities dzivot te un tagad un priecaaties par katru momentu. Piejemt sevi, miileet sevi kaads esi. Nomest taas sabiedriibas uzspiestaas normas un stndartus un atrast, kas tad es patiisiibaa esmu tur dzilji iekshaa.

Sakarto sevi un tad apkarteejais sakaartosies ap Tevi.
Tas ir teoria..

Praktikaa, saak skatiities piedaavaajumus, kaa samazinaat DARBA stundas...un palielinaat laiku, ko pavadi darot to, kas sniedz pozitiivas energijas (dejoshana, sports, koris).

Daba atjauno energiju. Sveetdienas gajiens gar juuru vai mezhu dos 100000% vairaak energijas nekaa visglaunaakais sporta klubs.

p.s. ar draugu kaut kas ar nav iisti riktiigi...vai ne?


 Re: šausmīgi gari sanāca, sorī;)
Autors: pūce
Datums:   05.10.2015 09:21

**Un kā tad ar tiem pirmspensijas/pensijas cilvēkiem, kuri knapi šķērso ielu, kur viņi rod motivāciju DZĪVOT, ja apstākļi ir skaudri, pensija labi ja 200,- EUR un veselības nav? **

Uz šo jautājumu es varētu atbildēt,jo esmu akurāt šajā vecumā!
Ja reāli,šajā vecumā jūtos itin komfortabli,jo mana dzīve rit bez liekiem kreņķiem-nav jāpārdzīvo mīlestības problēmas,pilnīgi pie kājas ko domā citi,bērni savās dzīvēs,varu dzīvoties,kā pati gribu.Lai risinātu mazās pensijas problēmu-strādāju,jo darba netrūkst arī šī vecuma ļaudīm-pat laukos.Un arī veselības izmaiņas tiek uztvertas vienaldzīgāk,tās nesagādā tādas fizskas neērtības kā jaunībā.
Vecums dod brīvību savās rīcībās,un tas ir ļoti liela priekšrocība.Un ja būtu jāiet uz barikādēm-noteikti tur ietu,lai aizstāvētu SAVU brīvību un savu vietu, kur es mitinos-lai to neaizņem okupants.
Un,Liesma...dzīvot nevar iemācīties.Katrs cilvēks jūtas tā,kā viņš jūtas tobrīd.Ir lietas,ko ar prātu saproti,bet nevar sevi piespiest tās uztvert citādāk..tas nāk pats no sevis,ar laiku.

 Re: puuce
Autors: Liesma
Datums:   05.10.2015 11:17

Nu kaa kursh jeb tas tieshi am ir individuaali.
Es esmu piespiedusi sevi mainiit daudz ko ....piem tas pats sports. No pilniigas Sporta niishanas (paldies, skolai) esmu sevi spiedusi saakt ar to nodarboties (ieshana, ritenjoshana) esmu tagad atkariiga un varu apgalvot, ka sports dod labi augumu, veseliibu, un peec sporta izdalaas laimes hormoni!!!😄
Un Es saprotu, ka ir diivana guleetaaji, kas ir depresijaa un, kam besii, ka es esmu piespiedusi sevi piecelties no diivaana, un mana depresija ir zen kontroles....un besii, ka Es nedzeru antidepresantus, bet panaakusi savu hormonalo liidzsvaru, izmainot savu dziivestilu, eeshanas paradumus un daudz ko citu. Es arii kaadreiz biju taads neapmierinaats puupedis😄

 Re:
Autors: smilga
Datums:   06.10.2015 13:51

Mani "atsēdināja" bērna piedzimšana. Tas dzīvi maina pilnībā. Tu vairs nevari iet, skriet kaut kur. Agrāk nebija jārēķinās ne ar ko. Tagad ir salikti tādi rāmji, kas ir dabīgi, bet tie tomēr ir rāmji. Tev pienāks šās laiks, un Tu ar prieku atskatīsies uz to vāveres riteni, kurā reiz biji un secināsi, ka "tie tik bija laiki.... kā es visu paspēju..." :)

 Re:
Autors: sesks
Datums:   22.12.2015 00:01

zini, vispār tev vajadzētu pārbaudīt veselību, vairogdziedzeri, hormonus, visu pilnu asins ainu, jo nogurums mēdz klāties virsū no kāda vitamīna vai dzelzs nepietiekamības organismā vai vēl var būt 100 iemeslu tam.
Varbūt nevajag norakstit uz dzīves apnikumu uzreiz, bet elementāri pārbaudīt un savest kārtībā veselību. Sākt ar pārbaudi...elementāri.
Man ir bijuši vairāki tādi periodi... un pārbaudot veselību izrādījās ka bišku jāpadzer šis un tas un dzīve atkal rit.
Savādāk bija tāds nogurums, ka likās varu aizmigt stāvus un pat ejot, neko padarīt nevarēju un negribējās arī dēļ noguruma..
Lai veicas!

 Re:
Autors: santa
Datums:   12.12.2016 10:56

vakari ātri satumst re ku interesants blogs ko palasīt http://ej.uz/n7v3

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *