Sākums  > Izsaku viedokli  > Atziņas Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Atziņas
 Dvēseles kliedziens!
Autors: Latgalis
Datums:   30.06.2016 17:23


Laima Muktupāvela: Veču publiskā spermopauze

/Pirmdiena, 2004. gada 16. augusts/

Manu draudzeni tikko pameta vīrs. Viņa raud. Aiz kauna. No nodevības.

Viss notika tā, kā to apraksta klasiskajā literatūrā. Viņš paņēma savu somu un pateica, ka beidzot ir sapratis sevi. Piebilda, ka beidzot ir atradis to, kura viņu saprot, spēj novērtēt, un aizgāja. Pateica arī, ka viņš esot pateicīgs viņai par kopā nodzīvotajiem gadiem, bet, kamēr dzīve viņam vēl dod iespēju, negrib laist vaļā iespēju beidzot dzīvot pa īstam.

Šī iespēja ir divdesmit gadus jaunāka sieviete. Starp citu — viņa dēla bijusī draudzene.

Redziet, cik esmu tenkvācelīga. Pat vairāk. Man jau tas ir apriebies — dzirdēt šos stāstus, kur jaunas meičas sev pie sāniem dabū večus ar stāžu.

Papildināšu tālāk šos veču bonusus — ar atstātu četrdesmitgadīgu sievu, ģimeni, bērniem, labiem ienākumiem, publicitāti, riepu uz vēdera, plesi pakausī vai padilušu matu ērkulīti, alkainu vēlmi vēl joprojām pašapliecināties. Turklāt ar saviem ieradumiem.

Jā, jā, arī seksuālās problēmas viņam pastāv, ja jau viņi, šie veči, kā agrāk grieķu vergturi, jaunības atgūšanai dzer jaunu cilvēku asinis. Viņiem, tiem vecajiem grieķiem, par kairinājumu dzīves turpināšanai klātpielika jaunas verdzenes, lai vecais ēzelis uz savu kritušo daiktiņu neskatās kā priekšā pakārtu vārītu burkāniņu. Lai nenomirst žēlabās par aizgājušo dzīvi.

Man šo veču patiesībā ir cilvēciski žēl. Nu, kāpēc normālam vecim, kuram beidzot ir viss, lai dzīvotu tik nost, cepuri kuldams, pēkšņi būtu visai pasaulei jāpaziņo, ka viņam ir iestājies klimakss?

Tieši tā, un nekādu smalko vārdu es te neteikšu! Nekādu medicīnisko terminu par pusmūža krīzi. Vīriešu vecuma klimakss! Spermopauze (atvasināju no sieviešu padarīšanas — menopauze), precīzāk!

Nosaukt vārdos, kuri tie ir? Tiem, kuriem, kā agrāk lauku vecim, mierīgi un klusi būtu jāaiziet pie daktera un jāpasaka: «Dakter, man čurāt grūti, nestāv ar" vairs…», tagad tiek celti vai debesīs.

Kāpēc ņirgāties par jau tā apdalītajiem? Ja nabags savu sievu nav iemācījis mīlēties, lai «sit kulakā», lai iet pie maukām, kas par 5 lati piecās minūtēs atsūkās, un atrisina savas seksuālās problēmas, nevis publiski atzīst — neprotu būt vīrietis, jo nespēju uzņemties atbildību par tiem, kurus esmu pieradinājis, ar kuriem esmu audzis. Bet sirmot sākušie naivuļi publiski pozicionējas atzinības saulītē.

Raug — re, tas viens kā balts gulbis beidzot ir atradis savu īsto, patieso, vienreizējo.

Otrs kā nagla — tāds šiverīgs un ašs — uzcirtis bērnu labticīgai jaunuvei.

Trešs, apspīlēto vēderu ierāvis, jaunu miesu apskāvis, nu kļuvis kā lunkans bērziņš.

Ceturt"s, sludinot no augstām tribīnēm, ka Latvijā ģimene ir svēta, = tēvs→3bērniņi←māte — sevi nogriež kā no maizes kukuļa atgrieztu šķēli un uzrīko pieticīgas kāziņas pašā Rīgas centrā.

Piekt"s, pateicis publisku paldiesu vecajai sievai, aizspriņģo paganīties brīvībā, jo beidzot ir iemīlējies pa īstam.

Ir vēl daudz nākamo, kuri domā, ka, nomainot sevis celto dzīvi pret jaunu miesu, beidzot dzīvos pa īstam. Beidzot sevi ir atraduši!

Bet es tikai skaitu pamestos bērnus, atstātās sievas. Ziniet, cik kopā sanāk vien no manis pieminētajiem? 11 bērni ar sačakarētām, aizlauztām dzīvēm, kuriem ir visas tiesības turpmāk uzskatīt, ka var neturēt vārdu.

Drīkst mierīgi saiet kopā kā klaiņojoši suņi, pasapist un pēc tam skriet tālāk līdz nākamajai meklēšanās reizei. Tēvi taču tā dara, kāpēc lai dēli neturpinātu tradīciju?

Es negribu ticēt, ka cilvēka dzimums ir nolaidies zemnabas līmenī.

Man žēl šo veču, kuri kopā ar savām nu jau pamestajām sievām jaunībā taču bija ideālisti. Presē iepriekš paši teikuši, ka dzīvoja kā studenti, īrējot visādus kaktus, krāja naudu, vagonus izkraudami, rūpējās par bērniem un izēdās cauri ikdienas grūtību klintij.

Viņi bija apliecinājuši atbildību ar savu jāvārdu liecinieku klātbūtnē. Apliecinājuši, ka grūtībās viņi būs stiprā klints. Neticu, ka viņi savas sievas, toreiz jaukas, jaunas, skaistas, slaidas, gudras, mīlīgas, nebūtu mīlējuši.

Taču tagad, kad ir uzrāpušies karjeras Olimpā, šie veči apjūk. No plašā apvāršņa. No iespējām, ko dod raibā dzīve un pričendāļi, jaunas sievietes ieskaitot. Turklāt viņu ir tik daudz, un visas tik jaukas. Kā lai neapjūk?

Tad vēl štramais vecis, pats blīzdams mantā, varā, svarā, naudā, sāk nesātīgi visu aprīt. Beidzot sāk ar dzīvi spēlēties kā ar matrjoškām. Ievērojiet — katra nākamā matrjoškas lellīte ir apetītlīgi mazāka, jaunāka, fifīgāka.

Žēl man šo jauno sieviešu, jo pat fiziologi savos tekstos nav slēpuši — cilvēka, novecojoša cilvēka — sekrēti smird. Ož ne tikai veču kājstarpe, taukoties sākušie mati, paduses, paslēpenes, sēkla, bet arī viņš pats. Jāņa Nagļa reklamētā zemeņbļoda ir plāksteris, dürhšlāgs pirms uzvarošajām beigām izpumpējamo spēku aizturēšanai.

Taču lasošā tauta ir visēdāja. Visnežēlīgāk ir šos nabaga večus vēl vairāk publiski pazemot, viņus intervējot presē. Pat sanāk tā kā godā, vai, celt.

— Kā ta’ nu iet?

— Kā nekad agrāk! — nomainījuši dekorācijas un lelles, ievērojot pareizu dzīvesveidu, apmeklējot trenažierus un baseinu, vecie kraķi apmierināti izdveš — kā nekad!

Gluži vai sadzirdu ērzeļa nozviedzienu. Kuiļa apmierināto onkšķi omulīgā migā. Buļļa iemāvienu, no kārtējās aplecamās gos" nokāpjot. Gaiļa spārnu vēcināšanu un spalgu uzdziesmu pēc vistiņas nomīšanas.

Visi viņi, šie meitēdāji, bija intervēti kaut kad iepriekš. Teica to pašu — cik labi dzīvo, kā mīl sievasmāti un sievu. Ģimene — neaizskarams svētums! Na tev! Nākamajā žurnāla numurā jau redzi jaunu daiļavu pie viņa diskrēti privātajiem sāniem. Tie citi veči, kuriem arī mājā ir vecā sieva, skaidrs, ka tecina siekalas kā pēc latgaļu alus*:

«A par kū nā? Kuo ža najimt jaunu buobu, ja vysi tai dora? Bļadavuošona izaruoda lels gūds, nabyus ņi sūda, ņikū, ja sovu vuordu lauzeisi!»

Kāpēc neviens neintervē vecās sievas? Tās ē-ēm… resnās, par dumjajām palikušās, stulbās, garlaicīgās, vīru nesaprotošās grezeles, un kā nu viņas nogodā?

Kāpēc neviens neraksta, ka šīs sievietes, kuras palīdzējušas savam vīram augt, taisīt karjeru, piedevušas vīra kreisos gājienus, jā, jā, pat slēpušas atkarību no alkoholisma, auklējušās ar bērniem, tagad tiek izmestas kā izkošļātas košļenes? «Kā vecas lupatas» — to neteikšu, jo tā viņas jūtas. Kā nodotas, iemainītas, izlietotas, pametamas.

Visas mēs gribam būt laimīgās sievietes. Skaidrs, ka viņas ar atlikušo dzīvi, ar bērniem tiks galā. Lepnumā izdomās pat večus attaisnojošas teorijas. No tēviem par tēviņiem kļuvušie taču solās palīdzēt. Sola biezas bērnu uzturnaudiņas.

Pasakiet, kāpēc veči tā dara? Bet tikai — tā godīgi. It kā viņi nezinātu, ka nepaiet ne simtu gadu, kad visas stutes brūk, Filatova stiebri nepalīdz un, ai, cik daudzi atgriežas ar iežmiegtu asti, nolaistām ausīm vai meklē nākamo matrjošku.

Negribas ticēt, ka vīriešu pasaule ir tāda, kā viņus sauc nodotas sievietes, — meļi, tekuļi, sēklotāji, lopi, tēviņi, jākļi, siekalotāji, bļeduni, staigātāji, deflorētāji…

Var piedot kļūdas jaunībā, bet, ja ap pusmūžu spriņģo kā teļš, tas kļūst nožēlojami. Pusmūžā tā kā vajadzētu atbildēt par saviem zvērestiem un jau jāprot apvaldīt kaislībiņas. Gan vīriešiem, gan sievietēm. Pretējā gadījumā — mūsu sabiedrībai draud sods palikt par iepriekš minētajā rindkopā pieminēto sabiedrību. Nedod dies", ja mēs visi paliktu (skatīt, lasīt augstāk tekstā) meļi, tekuļi, sēklotāji…

-------------------------
* «Kanniņa ar Latgalē darinātu alu apgāž desmit vīru. Stiprs, salds, reibina.»

Laima: «Gluži vai sadzirdu ērzeļa nozviedzienu. Kuiļa apmierināto onkšķi omulīgā migā. Buļļa iemāvienu, no kārtējās aplecamās gos" nokāpjot. Gaiļa spārnu vēcināšanu un spalgu uzdziesmu pēc vistiņas nomīšanas.»

Laima: «Gluži vai sadzirdu ērzeļa nozviedzienu. Kuiļa apmierināto onkšķi omulīgā migā. Buļļa iemāvienu, no kārtējās aplecamās gos" nokāpjot. Gaiļa spārnu vēcināšanu un spalgu uzdziesmu pēc vistiņas nomīšanas.»

Foto: AFI

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: Latgalis
Datums:   04.07.2016 09:45

Švaki ar lasīšanu visiem te, vēl līdz pusei nav tikuši :)

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: pildspalva
Datums:   04.07.2016 19:04

Izlasīju visu šo murgojumu un paliku galīgā nesaprašanā: ko tu esi gribējis mums pateikt? Es gan arī , ja rakstu, tad gari, plaši un pamatīgi. BET... bet, kāpēc kaut kas jāliek divreiz? Pilnīgi ar rindkopām? Vai tu esi gribējis pastiprināt savu domu?
Skaidrs jau, ka pats savu gara darbu otrreiz nepārlasīji- nebija laika. Tad kāpēc tu domā, ka šejienes komentētājiem, kuru jau tā nav sevišķi daudz, tas laiks ir bezgalīgs? Labāk ej mežā un sāc gaileņot. Nupat jau tās mazliet ir parādījušās. Lai tādi murgpalagi paliek ziemai. Tādas ir manas domas. Vismaz es tāpēc klusēju. Un te jau neviens nedeklarēsies, ka ir vecis vecos gados ar piekto jauniņo sievu un viņam viss ir forši un lieliski. Vai ne? Un arī neviena jaunā sieva neatzīsies, ka viņas vecais bagātais vecis, lai kā ostu pēc vecuma, bet ar pilnu maku, viņai tīri labi der. Liec nu mieru večiem un viņu jaunuvēm. Gan jau katram ir zināma sava fiška, kāpēc viņš to ir darījis. Bez tam, ne katrs, kas sagājis jaunos gados ar jaunu smaržīgu preileni, pēc tam savas domas ne reizi vien ir nomainījs, sak, būtu labāk palicis pie savas vecās bekas, tak jau bija ierasti zināma... Bet varbūt es kļūdos, fvz?:)

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: pildspalva
Datums:   04.07.2016 19:17

Man negadījās, ka mani pamet, tāpēc situāciju nezinu un raudāt neraudāju. Zinu tikai, ka tas, kas aiziet, tam jāiet. Laimīgu taciņu. Raudi, neraudi, nekas nemainās. Pati nekur nevarēju aiziet, lai kādas bija vēlmes. Cerības, ka varētu atrast saviem trim bērniem citu tēvu, neloloju un tāpēc dzīvoju, kā mācēju. Kur nu vēl tādu absurdu, lai meklētu citu vīru , piem, tagad. Un vēl jaunāku . Kas, es duma, vai? Bet es esmu es un cits noteikti domā citādi. Ir jau pavisam it kā gudri ļauži, kas savos tuvu 90 sameklējuši ņipras meitenes sev par sievām un visai pasaulei klārē, ka nu tā mīlē, mīlē... kamēr mirst, kamēr kauli kapā birst... Nu lai klārē. Pus pasaule jau tic un pielūdz, ka sieviete dzemdējusi no svētā gara. Un kas? Daļa tak tai teorijai tic? Es gan zinu, ka mans vīrs tādai teorijai ne par ko nebūtu noticējis attiecībā uz mani. Laikam es pēc svētās Marijas i ne uz to pusi neizskatījos.
Kā tad tu, latgali, domā par to svētumu? Varbūt katram it kā vecīgam vīram viņa jaunā sieva arī ir gluži vai svētā Marija? Un kāpēc lai nebūtu?

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: Latgalis
Datums:   05.07.2016 09:27

Forši!

Ar tinti nodrošinātajam rakstāmpiederumam :)

Jūtos dikti glaimots, bet ... virsrakstā jau ir norādīts, ka šo rakstu sarakstījusi kāda pazīstama rakstniece un jau pasen. Tomēr tēma bijusi arvien aktuāla un pateicoties medicīnas progresam un morāles regresam kļūs vēl aktuālāka nākotnē. Man šis raksts izsauc tik smīnu (par laimi šādas migranta pieredzes man nav), kā "solīda" sievietei, kura sauc sevi par literāti, var izsprukt tirgus sievu (negribu gan visas tirgus darbinieces apvainot) leksika, lai arī ar pareizi izvietotiem komatiem. Tāpēc jau arī nosaucu par kliedzienu! Te SAPĀ gan nav iekopējies viss raksts, bet turpinājums jau ir līdzīgā tonalitātē.

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: pūce
Datums:   05.07.2016 16:13

Jāaa..tas ir dvešeles kliedziens.Nezinu tikai kuras-cienījamās rakstnieces vai viņas mītiskās draudzenes.Un pilnīgi saprotams un izskaidrojams-jo aizvainojums ir milzīgs!Aizvainojums par ko?Par to ,ka pusmužā pameta ģimeni?Varbut ka labi,ka pusmūžā,nevis jaunībā,kad mazi bērni audzināmi,mājvietas jāiekārto,darbs jānostabilizē utt utt.Vai tiešām pusmūžā tik svarīga ir nemīloša vīrieša klātbūtne?Obligāta klātbūtne?Tik obligāta,ka ir vērts izplūst teju rupjībās un pliekanībās?
Tas nozīmē,ka attiecīgajam personāžam vīrietis ir tikpat obligāts kā gaiss elpošanai.Manuprāt-jo vecāks tu kļūsti,jo filozofiskāk spēj šīs lietas uztvert.Un šitas izmisuma kliedziens liek kājupirkstiem sarauties čokurā.Aiz kauna par dažu sievišķu izpausmēm.Kas gājējs-lai iet!Ar mieru..

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: pildspalva
Datums:   05.07.2016 18:49

Esmu pat dzirdējusi, ka pēc kāda laika vīrs apdomājies. Ka tā jaunuve nemaz nav labāka par veco sievu, jo sadzīve ir sadzīve un tie rozā mākoņi izklīst, bet ikdienā sadzīvot-tā, lūk, nav bērnu spēle, laulenis atgriežas atpakaļ. Un tad ir divi varianti, vai nu paņemt atpakaļ un nepieminēt notikušo, vai teikt, nekā, zelta gabaliņ. Kur gāji, tur arī paliec. Sveika, Gauja, plūsti plaši... Un dzīve ir dažāda. Kur viens piebrēc vai visu pasauli, rokām, kājām cīnās par savu vīru, cita vienā angļu mierā rāmi noskatās. Cik nu rāmi, kas to lai zina, bet uz āru neplosās. Laikam jau jāskatās uz rezultātu. Lai vilks paēdis, bet aita dzīva...:)))))))))))))

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mazepa
Datums:   11.07.2016 22:38

Rakstniece...tas ir profesionàlais kretīnisms šādā profesijā....cilvēki satiksies un šķirsies vienmēr, un vienmēr vainīgi ir divi ->50/50...nekad nav tā, ka viens vainīgs

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: Debora
Datums:   13.07.2016 10:56

Izskatās jau nu pēc privātas sāpes. Vai tik kaut kad ap to laiku viņas vīrs tieši tā izdarījās. Kaut ko miglaini atceros.

Rakstniecei ir tā privilēģija, ka savu privāto sāpi var izlauzt publiski - skan skaļi. Citām klusi jāraud spilvenā.

Bet, atmetot gānīšanos, zināmā mērā jau viņai ir taisnība - problēma ir aktuāla joprojām.

Bet nu viņai pašai vismaz tagad ir laimīga kopdzīve ar ĪSTU vīrieti.

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mā
Datums:   23.07.2016 16:26

Līdz galam netiku, sorry! :D

Kādai vīrieši tik tiešām ļoti sakāpuši uz varžacīm.

Diez“, kādēļ cilvēkiem piemīt tendence negribēt saprast, ka attiecības mēdz sevi arī vienkārši izsmelt.
Ja kādam vai kādam gribas būt kopā ar citu, jo aktuālais/aktuālā vairs nedod vajadzīgo piepildījumu, tad kādēļ gan to nedarīt?

Neviens cilvēks nevienam nav piesiets.
Turklāt, gadiem ejot, cilvēki mēdz attīstīties dažādos virzienos, vai arī viens attīstīties, bet otrs stāvēt uz vietas.
Tad ko - viņiem n-tos desmitus gadus mocīties vienam ar otru?

Pārējo komentārus palasīšu kādā brīvākā brīdī, jo izskatās, ka mana šodienas pauze tuvojas noslēgumam. :))

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mā
Datums:   24.07.2016 16:12

Palasīju to garo penteri tālāk. Kaut ko tādu var uzrakstīt tikai ļoti nepašpietiekama sieviete...

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: kraans
Datums:   03.09.2016 15:37

paturpinot mā-dura kubikkilometrtaa

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: kabi
Datums:   04.09.2016 08:31

Manu draudzeni tikko pameta vīrs. Viņa raud. Aiz kauna. No nodevības.
Dēla bijusī draudzene.Uz ko tad tā bijusī draudzene cerēja?Vienalga pie kuira,ka tik vīrietis?Un tāpēc pilnas avīzes jāpieraud?

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mazepa
Datums:   18.10.2016 13:26

Nolēmu kaut ko izlasīt no Laimas daiļrades...paņēmu bibliotēkà "Totēmi" - izdota 2007.gadā, tàtad pēc šī Latgaļa atrastā fragmenta 2004.gadā...nūūū, noteikti neesmu šīs rakstnieces fans...it kà jau raksta interesanti,bet radās nojausma, ka nav labs cilvēks - drīzāk jau vampīrs...es tādu cilvēku savā tuvumà negribētu...bet lasīt var, nav lielas inteliģences, bet kur tad mūsdienu latviešu literatūrà tàda ir?...es nesaku, ka esmu inteliģentāks - esam uz viena plaukta! :)

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: Titi
Datums:   03.11.2016 14:30

Tiešām dvēseles bļāviens:)
Šoreiz piekrītu mā komentāram.
Ja attiecības sevi izsmēlušas, bet vecis nav patiesi reliģiozs katolis vai pareizticīgais, tad var aiziet pie jaunākas, arī vecākas vai vienaudzes.
Ja ļoti grib ļoti jaunas - lai tik nebūtu pedofils:)


 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mazepa
Datums:   03.11.2016 22:57

...nav tas dvēseles bļàviens...tā ir literatūra....tà viņa rakskta...kā tirgus bāba, tur nav dvēsele...

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: Titi
Datums:   04.11.2016 14:22

Man bija sajūta, ka kāda riktīgi izbļaujas. Par dvēseli - tā var būt arī melna, prasta utt.
mazepa - šķiet, Tev ir liekas ilūzijas par dvēselēm:)

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: mazepa
Datums:   08.12.2016 22:18

Paņēmu no biblenes Muktupāvelas romānu "MĪLA. Benjàmiņa"...viņa ir rakstniece! ...liels talants, liels darbs un mūsu tautai vajadzīgs romāns...liels devums mūsu literatūrai, kateam iesaku izlasīt...taču savos draugos Laimu vēlos vēl mazāk kà pirms šīs grāmatas izlasīšanas...

 Re: Dvēseles kliedziens!
Autors: kraans
Datums:   12.02.2017 23:22

atzinja-Tu tieshaam esi cangalju lunis da dornis

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *