Sākums  > Izsaku viedokli  > Sūdzos Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Sūdzos
 vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   15.10.2016 14:08

Stāsts par manu tanti - mammas māsu (95 gadi). 6 gadus atpakaļ paņēmām viņu pie sevi, jo neviena piederīgā viņai nav un uz pansionātu nu ļoti negribēja iet.
Šajā rudenī mums negaidīti no ierindas izgāja apkures katls...jāpērk jauns. Tādas naudas nav". Lūdzu tanti aizdot. Viņa saka, ka tādas viņai tik daudz nav. Nu kā var nebūt - man viņa katru mēnesi dod 80 eiro (pārtikai, zālēm, utt.), pašai paliek 200. Dzīvo pie manis 6 gadus. Es viņai lūdzu aizdot tikai 3000.
Es saku , bet tas jau katlam ne izklaidei uz ko viņa atbild:"Tā, meitiņ, ir Tava māja un Tava problēma." Tad es saku, bet Jums arī būs jāsalst, bet viņa - nu kā būs, tā būs. Es saku - mēs aizvedīsim Jūs pie notāra, ja man neticat, lai esat droša, ka atdosim naudu. Viņa man, ka viņa negrib nekur no mājas kustēties prom.
Es tiešām esmu sarūgtināta, jo apkalpota viņa tiek tieši tā kā viņa vēlas - visas ēdienreizes viņa ēd savā istabā - negrib nākt virtuvē. Un tā - klāju viņai galdu katru reizi viņas istabā, pēc tam novācu. Reizi mēnesī jāpērk lielais balzāms, jo tas uzlabojot veselību. Un ir lietas, kuras gribas aizrādīt, bet baidos aizvainot...piemēram, vakaros viņa ieslēdz lustru ar piecām lampām, vēl sienas lampu, televizoru, bet pati lasa grāmatu un tā līdz kādiem divpadsmitiem. Televizors viņai iet skaļi, visā mājā dzirdams.
Ui...tik daudz sarakstīju, bet palika vieglāk, ka to visu izliku uz papīra....nē datorā :)

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   15.10.2016 19:08

Ja jau tante neiet nekur no mājas,ko tad viņa dara ar tiem 200 eiro un patiesībā par 80 eiro tantei sanāk tikai viena ēdienreize un,ja var lasīt grāmatu ,tad jau saprašana tādā vecumā arī laba Ja jau tev tante ir pateikusi tava māja,tavas problēmas,tad met kaunu pie malas un piestādi rēķinu par visu,cik tas tev izmaksā.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Lilita
Datums:   15.10.2016 19:11

Pasaki, tā, kā apkures katls nedarbojas, viņai nu būs jāiet dzīvot atpakaļ uz vecajām mājām (no kurienes paņēmāt) vai arī uz veco ļaužu pansionātu. Jo jūs nevarat un nedrīkstat uzņemties atbildību par viņas veselību un dzīvību neapkurinātā mājā. Un paprasiet uz kurieni viņu tagad vest.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   15.10.2016 19:42

Laikam tā būs jādara, kaut gan es nevaru saņemties.
Vasarā, kad bija nepieciešams pagalmam uzlikt segumu, lūdzu arī viņu dot savu artavu - 500 eiro, viņa atbildēja atkal savu - tavs pagalms utt. un ka vispār viņai nemaz tādas naudas nav.
Vnk nesaprotu.
Reizēm domāju, ka nelaime nenāk viena. Vīram ārstu neizdarības dēļ bija divas liekas nedēļas slimnīcā jāpavada. Jau pažēlojos iekš veselība un saistums. Un tas viss maksā. Tagad apkures katls. un vēl tantes kaprīzes. Brrr.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Lilita
Datums:   15.10.2016 21:08

Brauc uz tā, kurš atļauj uz sevis braukt. Un tu atļauj tantei. Izpalīdzība un iejūtība ir labi, bet pakalpība un pakļautība ir slikti.
Nu nevar nodrošināt cilvēkam pilnu pansiju par 80.00 EUR mēnesī. Lai tante pamēģina sameklēt vietu par tādu samaksu pansionātā vai kur citur. Bet, ja tante grib, lai viņu aprūpē kā ģimenes locekli "pa lēto", tad, lai uzvedas kā ģimenes loceklis un palīdz pie ģimenes mājokļa uzturēšanas.

Es personīgi, laikam darītu tā, ka neņemtu no tantes tos 80.00 EUR mēnesī, bet teiktu, lai pati turpmāk sevi aprūpē un apkalpo pilnībā: pati iepērkas (ja nevar, lai kādu algo), gatavo, klāj galdu kur grib, pati maksā par savu patērēto elektrību (ierīkot atsevišķu skaitītāju), par ūdeni, gāzi, apkuri, utt..

Par vīra slimību arī lasīju. Veiksmi jums, turieties!

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   15.10.2016 21:24

Tavā vietā neviens to nedarīs un,ja tante pati nekur neiet un viss viņai tiek pienests klāt,tad priekš kā viņai vispār vajadzīga nauda un tev jau sen vajadzēja visu viņas naudu ņemt savā pārziņā un painteresēties,kur tā nauda paliek,jo par 80 eiro tantei nekas daudz nesanāk.Rēķinies ar to,ka tantei patiešām nav saprašanas par naudas lietām,cik ,kas maksā,un var gadīties,ka viņai patiešām nav naudas,kā viņai tiek maksāta pensija?

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   16.10.2016 09:59

Pensiju viņai nes pastnieks.
Vakar saņēmos un pateicu visu kā ir, ka nāksies viņai gadu padzīvot pansionātā, kamēr mēs sakrāsim naudu katlam. Tad viņa teica, ka 1000 aizdos, bet ir viss, kas viņai ir. Es ieminējos, ka tomēr 6 gadi viņa dzīvo pie mums un tomēr kaut ko vairāk jau gan būs iekrājusi. Viņa tā kā saminstinājās un atbildēja, ka ir visu iztērējusi. Es tālāk neko neprasīju, jo jūtos slikti, kad redzu, ka cilvēks melo un domā, ka es esmu tik naiva un tam visam ticu.
Jā...un vēl viņa teica, ka viņai tagad jākrāj bērēm, jo dievs vien zina, kad mēs atdosim. Un, lai neaizmirstam braukt viņas un vīra kapu kopt uz Talsiem. (Viņa ir no Talsiem") Tas no mums ir 300 km. Mēs jau tāpat gadā 2x braucam viņas vīra kapu sakopt.

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   16.10.2016 10:44

Un,kur tad tante tādā vecumā tērē to naudu,200 eiro jau nav nekāda lielā nauda,bet ,ja cilvēks grib dzīvot ģimenē,tad jau vajag vairāk dot naudu un ,ja nes pastnieks,tad patiešām nav brīnums,ka tante ir savu naudu kaut kur iztērējusi.Tante uzskata,ka jums viņa jāuztur. Traki ir ar tiem radiniekiem.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   16.10.2016 14:00

Vecums tiešām nav nekāda zelta bedre. Domāju, ka tava tante 100% nezina, cik šodien kas maksā. Viņa dzīvo vēl šodien ar tiem izdevumiem, kad viņa vēl pati iepirkās. Tev ir vnk jāparāda sava bilance, cik kam tu tērē. Cik maksā komunālos, cik izdod par paiku, cik maksā zāles utt. Es par tādu naudu, kādu tava tante saņem katru mēnesi, savelku galus, bet tikai tāpēc, ka bērni man vēl nedaudz piemet. Cik nu katrs var. Tāpēc es perfekti zinu, cik kas maksā, ticu, ka apkures katla iegāde ir tiešām smags finansiāls sitiens, bet lai tante to saprastu, tev noteikti ir jālūdz viņai padoms, kā viņa iesaka iziet no situācijas. Ja tev būs jāaizņemas no bankas, cik tas izmaksās un ka tu tiešām nevarēsi viņu vairs aprūpēt kā līdz šim. Iesaki, ka, ja viņa algos aprūpētāju, cik tas varētu izmaksāt utt. Padari savu tanti par lemtspējīgu šajā sarežģītajā situācijā. Nauda neapšaubāmi ir viņas, ticu, ka viņa to krāj bērēm, bet salt arī nav nekāda zelta bedre, un cietīs visi mājas iemītnieki. Kur tu ņemtu naudu jaunam katlam, ja tante nedzīvotu pie jums? Varbūt tev ir jāprasa padoms arī tantei, kā viņa domā? Neuztraucies, veciem cilvēkiem pie izmaiņām ir vajadzīgs laiks.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   16.10.2016 14:23

Un ja tu katru mēnesi esi no viņas ņēmusi tikai 80 eiro mēnesī, tad tante jau nemaz nav iedomājusies, ka tu katru mēnesi jau esi apmaksājusi viņas uzturēšanos, ēšanu, zāles. Kā lai nabaga večiņa saprot, ka patreiz tev tiešām vajag naudu ne fitnesa zālei vai banketam, bet apkures katlam, no kā ir atkarīgs siltums mājā? Līdz šim tu esi viņai radījusi siltumnīcas apstākļus un vecais cilvēks nesaprot, kā pēkšņi var ievajadzēties līdzekļi lielam pirkumam. Viņa var paziņot, ka viņai pietiks, piemēram, ar sildītāju viņas istabā. Tad neaizmirsti,lai večiņa pati apmaksā tā iegādi, atvešanu un patērēto enerģiju (to var pat aprēķināt pēc iekārtas pamatdatiem). Neaizmirstot piezīmēt, ka viņai būs jāmaksā par visas paikas iegādi, sagatavošanu+ vēl viņas pamatvajadzību aprūpi. Domāju, vecā tante ātri sapratīs, kas ir kas. Marasms vai ne marasms, bet nekas tik ātri neved pie sapratnes, kā sava dzīves līmeņa strauja pasliktināšanās. Vecais cilvēks nemaz nesaprot, ka pat pansionātā viņu ar tādu mazu pensiju neņems. Neņems un viss.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Lilita
Datums:   16.10.2016 14:26

Par šo Pildspalvas padomu: "Padari savu tanti par lemtspējīgu šajā sarežģītajā situācijā." Njā...
Man pašai ir 90 gadus veca tante. Tāpēc zinu par šādu tanšu lemtspējas īpatnībām :). Nu skatās un skatās mana tante uz čeku, rausta plecus un tā arī saka, ka pēc otrā cipara jau piekususi domāt. Kad viņai sāk skaidrot un rēķināt skaļi, katru ciparu skaidrojot, tas pats, saka, ka piekūst domāt un rēķināt.
Un vēl, ja arī ar tanti par kaut kādām summām ir sarunāts un nolemts, tad jau pēc pāris stundām, labākajā gadījumā dienām, tante jau veiksmīgi to vienošanos ir aizmirsusi, un atkal neko nezin un nesaprot kur tā nauda/manta paliek.

Mana tante 90 gadi, sirds slimniece, dzīvo viena labiekārtotā vienistabas dzīvoklī. Laukā vairs neiet, bet tā dzīvoklī pati sevi aprūpē. Galvenās rūpēs ir uzņēmies viņas vecākais mazdēls: vajadzīgo nopērk pēc saraksta, rēķinus nomaksā. Tante vajadzīgo summu iedod. Bet pensija maza, tāpēc ar naudām palīdz gan tas pats mazdēls, gan dēla ģimene no ārzemēm. Es aizeju ciemos un piepalīdzu pēc nepieciešamības.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   16.10.2016 14:39

Piekrītu Lilitai, bet nav jau cita varianta. Un jāapgrūtina tas vecais cilvēks uz saprašanu ir tikai tik ilgi, kamēr vajadzīgā summa ir dabūta. Nekas tā nepadara mūs saprātīgus kā aukstums mājās. To es šogad sevišķi skaidri sapratu. Vienu dienu mums vēlāk pieslēdza apkuri un es uzreiz sapratu, kur ir drēbe skapī:) Piekrītu, ka esmu izlaidusies kā kaķis uz krāsns, bet aukstums mājās tiešām ir sevišķs prāta iespaidotājs. Sevišķi, ja tu apzinies, ka esi visu laikā samaksājusi, bet nepieslēdz apkuri kādu tur dzērāju dēļ, tiešām rodas reti slepkavīgas domas pret tādiem.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Boņa
Datums:   17.10.2016 00:23

Nedo"Dies", mums pašiem arī reiz var pienākt tāds brīdis, kad esam kopjami, vistuvāko savējo nav un kādam ir jāuzticas. Līdz galam uzticēties grūti.

No otras puses - varbūt tantes klātbūtnē vai kā citādi apzvanīt pansionātus un painteresēties, cik tur mēnesī izmaksā uzturēšanās. Lai tante uzzina. Un tad arī pastāstīt, ka 6 gadu laikā tērējat viņai tik un tik mēnesī - ēšana, medicīna, elektrība, 2x gadā 300km vienā virzienā uz vīra kapu un vēl citas lietas, ja tādas ir. Nu, ok, un tā kā viņa radiniece, tad apkalpošanu nemaz neierēķināt. Un pierādīt, ka tos 80 eiro no viņas puses var uzskatīt nevis par apmaksātu uzturēšanas naudu, bet gan par labas gribas žestu. Tamdēļ vai nu turpmāk maksā vairāk. Vai arī piedalās katla samaksā ar saviem uz jūsu rēķina izveidotajiem uzkrājumiem. Un varbūt lai pamēģina ar 80 eiro mēnesī uzturēties kādā pansionātā, tad redzēs, kas no tā iznāks.

Ak, jā, un, kamēr tante domā un sagremo informāciju, jo tas ir tiesa, ka veci cilvēki jebkurus jaunumus apdomā ļoti lēnām, sākt taupības pasākumus - 5 lampu lustrai vismaz 2-3 lampas izskrūvēt, jo jātaupa :)

Saņemies! Ej pie tantes vēlreiz un saki, ka parēķināji - ar 1000 nepietiek, lai katlu sagādātu un tanti turpinātu uzturēt, tamdēļ jūs atļaujaties izvēlēties katlu, un būs vien tantei jāpadzīvo pansionātā - lai sāk vien meklēt, kur viņu ņems pretī. Un tad lai uzzina tās summas, cik par pansionātu jāmaksā.

Turklāt, kāpēc tev jājūtas slikti pie šīs sarunas? Lai tante sajūtas slikti. Nekautrējies! protams, nevajag teikt tantei, ka viņa melo - tas augļus nenesīs, bet tomēr parādi, cik izmaksā viņas uzturēšanas mēnesī un lai tante protas, ka jums šobrīd ir citas prioritātes, jo katls saplīsis.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pūce
Datums:   17.10.2016 09:22

Es viņai lūdzu aizdot tikai 3000.....tikai?
Sebrej,ja arī tantei tāda nauda ir iekrāta,tad viņai tas liekas ļoooti daudz,kā sacīt teju mūža iekrājums.Kā to atdosi vienā reizē?
Vai tantei kādi ciemiņi no malas arī nāk?Kādreiz tādi ""labdari"" tā sagroza prātu vecam cilvēkam,ka maz neliekas.
Nekādi paskaidrojumi te arī nederēs,jo tante ir sen no reālās dzīves izkritusi,jo ir pilnā aprūpē.Varbūt vienīgi pensijas saņemšanas dienā ir tieši acīs jāpasaka,ka ar 80 eur vairs nekas nesanāk,lai nu sāk dot vismaz 180.Tad redz ko viņa atbild.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   17.10.2016 09:59

Redzi, man šķiet, ka 3000 nemaz nav tik liela summa priekš viņas. Es rēķinu - 6 gadi dzīvo pie manis katru mēnesi viņai paliek 200eiro nu vismaz 12t tā kā vajadzēja būt.
Un neviens, izņemot pastnieku pie viņas nenāk, jo viņai viss mūžs ir pagājis Talsos un šeit viņai nav neviena paziņas.
Un vēl - viņa man ir smalka dāma - visu laiku sarunās par sevi saka - mēs pilsētnieki. Jo es taču dzīvoju laukos. Lai arī pilsēta no mums ir tikai 6 km :)

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   17.10.2016 11:55

Ak mī un žē!:) Nu lai tak tanta paliek pilsētniece, bet tu- lauciniece! Vai tev tas kož kājās?:) Kā pilsētniecei viņai būtu jāspēj aptvert, ka šodien viss maksā pavisam citu naudu ne kā pirms ņēmāt viņu pie sevis. Un tu arī neesi nemaz tik bezvainas. Jo visu šo laiku, kad cenas gāja uz augšu, neteici ne vārda. Saprotu, mīļā miera labad, bet nu pati plūc sava koka ienākušos augļus. Ja kas, pilsētā apkure ir daudz daudz dārgāka nekā laukos. Par pansionāta mēneša maksu nemaz nerunāsim. Vecam cilvēkam visātrāk pieleks tā pati cena par dienišķo maizīti un pienu. Viņa vēl atceras vienu cenu, bet nu tā ir pavisam cita. Tev jau nav cita varianta, kā tikai iedot večiņai sapratni par finansēm šodien, kaut uz pusstundu. Pasmaidi par viņas smalkumu. Kas mums cits šodien ir palicis, kā tikai mūsu ,,smalkums,,:)
Es arī bez maz vai izkusu, kad mežā, lasot sēnes, satiku savu novadnieci, kura man komentēja: es skatos, jūs tāda kārtīga, smalka kundzīte... Bet es viņai lūdzu padomu par vienu sēņu sugu, par kuru nebiju pārliecināta. Tagad zinu, ka tie ir tā saucamie,, lācīši,, jeb priežu bekas. Garšīgas, ēdamas sēnes, aug pie priedēm, gandrīz uz pašām saknēm. Lai tev veicas! Gribētos gan dzirdēt, kā tiki ar situāciju galā. Citādi mums te bieži ir tāda prakse: cilvēks jautā par savu lietu, mēs cenšamies dot padomus, bet jautātājs pēc tam pazūd kā žīds pa miķeļiem. Derēja, nederēja, fvz...

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   17.10.2016 12:04

Bet šī ir tēma,kas, vismaz man, var noderēt pašai, kad pēc kāda laika palikšu bez saprāta , tikai ar savu smalkumu... A ēst un dzīvot siltumā ta gribēsies.:)

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   17.10.2016 13:28

ak pildspalva... :D:D:D sasmējos

Bet par to cenu pieaugumu teikt tantei...man jāsaņemas, jo tāda sajūta, ka, ja es to teikšu, tad izskatīsies, ka es no viņas gribu naudu izspiest...
Un par to smalkumu...atcerējos vēl...kad viņu 6 gadus atpakaļ pie mums atvedām viņai bija līdzi vairāki ruļļi papīra dvieļu un viņa man stāstīja, kas tie tādi ir un, ka tādus vajag iegādāties :)

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   17.10.2016 17:07

Tad jau tava večiņa atceras, kā padlaikā mēs nesām tualetes papīra ruļļus no veikala lielā garā virtenē, jo ko tādu veikalos dabūt... Šodien pat suņuks ar to ritinās, tinās un spēlējās... Un nekāda naudas izspieduma tēmā par to, cik kas maksā, nav. Šodien viss maksā tik, cik maksā. Es savā jaunībā raudāju, skatoties uz netīro autiņu bļodu, jo spēki bija beigušies. labi, ka vīrs un tētis bērniem sapurināja mani, neķer kreņķi, tūlīt palīdzēšu, izmazgāsim, izkārsim... šodien varbūt lielākā problēma, kur izmest pamperu maisu misenē, jo ne visur to var darīt centralizēti. Jā, besāmies, ka par atkritumiem jāmaksā tik, cik jāmaksā, bet ja nu tu to neesi laicīgi darījusi kādam zināmu, nav brīnums, ka vecais cilvēks domā, ka viss notiek ,,po ščučjemu veļeņju, po mojemu hoteņju...,, Nebaidies, runā droši. Ko tu vari zaudēt? Tici man, večiņa tik un tā domās tā, kā viņa ir jau sen izdomājusi. teiks to, ko allaž teikusi. Cilvēks dzīvo savā iepriekšējā pasaulē. Tev vajag panākt savu. Izdosies, lieliski. Nesanāks, slikti. Būs visiem, tantuku ieskaitot, jāmeklē risinājumu. Vai viņa maksās savu daļu par siltumu, + vēl aprūpe, ēst gatavošana, zāles? Jā, un ārsti šodien arī nav par velti. Zini, cik ilgi man pagāja, kamēr apjēdzu, ka pat pensionāram par vizīti pie ģimārsta jāmaksā? Jo es labu laiku pie viņa gāju ar darba vietas apmaksātu polisi. pad laikā pie ārstiem gājām bez maksas, bet šodien jāmaksā. A galviņās nemaz tik viegli to nav iegaumēt. Tev vabūt tas vsp liekas brīnums, kā- bez maksas... Nu jā, skaitījās, ka medicīna pad laikā bez maksas. Tā sakot, visiem viss par valsts finansēm. Nu tavā mājā arī vecā cilvēka aprūpe pēc pad laika standartiem. :)

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   17.10.2016 17:18

Starp citu, ja man bērni pasaka ko jaunu, es mudīgi cenšos aizlikt aiz auss. Cits jautājums, vai to pieņemu vai ne. Papīra dvieļi mājās, forši. Protams, tie maksā naudiņu Varbūt reizēm der savus vecos dvieļus sagriezt lupatiņās un izmantot par slaukāmlupatu un izmest? Jau sen visi mūsu apkārtnē izmanto lielākos Rimi maisus par atkritumu savākošiem maisiem. Bet ir jau arī specatkritummaisi, tādi, ar aizvelkamu stiprinājumu. maksā tikai ragā. Ir arī specšvammītes traukiem, putekļiem utt. Ir ļoti daudz kas. Bet tas viss maksā. A naudiņas mums ir tikai tik, cik ir. Tā nerodas klāt, guļot siltā jaukā gultiņā. Un ja negribi salt, es gan ziedotu visu savu mirstamnaudu, fig ar viņu. Zemes virsū neviens nav vēl palicis, gan jau ,kad pienāks laiks, pa visiem pēdējā gaitā aizvadīs. Varbūt vēl ilgi pieminēs viņu ar labu vārdu, sak, tomēr saprata, palīdzēja... Tak ne jau tu vēlies Rīgas domē ko uzlikt, lai kungiem labāk smadzenes strādā...:)

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   17.10.2016 17:57

Tava tante visu mūžu noteikti ir dzīvojusi tikai pati priekš sevis un tas jau ir tikai tāds ārējais smalkums un kāda tur naudas izspiešana,ja tev ir pašai dārzs un vēl citi lauku labumi,tad tie jau arī maksā,bet ,ja tu pērc veikalā,tad čeku rokā un tā arī tantei stāsti cik tas viss maksā.Var vēl gadīties,ka tante naudu ir tā paslēpusi,ka pati nevar atrast.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   17.10.2016 19:06

Es reizēm iedomājos - varbūt grib viņa grib kādai labdarībai novēlēt. Visu laiku runā par to, ka nesaprot, kāpēc cilvēki neapmierināti ar mūsu valsti (viņa klausās radio TV un tur jau cilvēki reizēm izsaka savu neapmierinātību.)Valsts taču tā gādā par cilvēkiem, tagad pat - veselus 4 eiro pielika pie pensijas. Vai arī - ko cilvēki žēlojas par elektrības tarifiem. Elektrību taču katrs var samaksāt utt. Es atkal stāstu kā īstenībā ir un ka pilsētā ne katrs pensionārs var par visu samaksāt. Tad viņa sarunu pārtrauc un aiziet uz savu istabu. Bet līdz nākošai reizei ir aizmirsies un sāk atkal par to, kā lai viņa palīdz nabaga valstij.
Nav man nekādi lauku labumi...nu dārzeņi ir.
Un kā es tā iešu viņai čekus nesīšu, jo ēst es gatavoju visai ģimenei kopā. Ir, protams, lietas, kuras pērku tikai viņai - speciālu biezpienu, maizi un vēl šo to.

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   17.10.2016 19:33

Ja jau tantei nav neviena kā tu un tava ģimene ,kā tad tante var labdarībai noziedot un,ja tante krāj bērēm,tad tev kā māsasmeitai būtu parādījusi glabātuvi.Ja tante viena pati dzīvotu ar savu pensiju,tad viņa ātri saprastu, kā valsts rūpējas,ko tad viņa negāja uz pansionātu,tur taču tik labi.Tava tante uzskata,ka tu viņai esi tuva radiniece un tev par viņu jārūpējās.

 Re: vecuma marasms?
Autors: nav svarīgi
Datums:   18.10.2016 09:43

Manam tēvam ir apmēram tas pats vecums. Dzīvo savā mājā, pats saimnieko pēc sava prāta, par laimi, veselības pietiek. Pie manis nākt dzīvot negrib. Liekas, ka ar saprātu arī viss ir kārtībā. Bet jūtu, ka viņš ir centrēts tikai uz sevi un citu problēmas viņu ne interesē, ne uztrauc, lai gan agrāk tā nebija. Stāstu, ka māsīcai vēzis - ak tā, jā jā... Man pašai operācija - ak tā, jā, jā... Svarīgi ir runāt tikai par viņa veselību un sajūtām. To, ko viņš ir redzējis un kas viņu satraucis.
Katru mēnesi dodu naudu, kas ir 10% manas algas. Bet visu laiku rodas jaunas vajadzības - maksājumi, ko jāsedz man. kad vīrs palika bez darba, stāstīju, ka vienkārši nevaru nomaksāt visu, ko viņš grib, jo reāli nav naudas. Viņš noklausījās, bet jutu, ka vienkārši nav to uztvēris/gribējis uztvert - tā teikt, manas problēmas...
Es jau neko nepārmetu, atbalstu, cik varu, tas ir apmēram ceturtā daļa manas algas. Vienkārši pieņemu, ka šādā vecumā cilvēks vairs nav tāds, kāds bija, viņa pasaule eksistē tikai ap viņu pašu.
Tāpēc baidos, ka saruna ar tanti tēmas autorei maz ko dos, cilvēks ir ieciklējies savā pasaulē, kur ir ērti un labi, pārējais nav svarīgi.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   18.10.2016 10:55

pārējais nav svarīgi.? Ir gan svarīgi. Tāpat kā tev. Paslēpies zem atslēgas frāzes, izsaki spriedumu savam tēvam,kas dzīvo pats savā mājā, centrēts esot tikai uz sevi. Kā tu domā, kam viņš to māju cenšas saglabāt? Zārkam? Vai viņš to līdzi paņems uz viņpasauli? Ja pārdos māju, iemitināsies mazā dzīvoklī, varbūt tad tev nemaz nebūs viņam nekas jāpiemet dzīvei. Protams, ka viņu vairāk satrauc paša veselība, nekā māsīcas. Vai tevi māsīcas nelaime ir lielāka bēda, nekā pašas problēmas? Tad kāpēc tu domā, ka tavam vecajam tēvam būtu jādomā par visiem radiniekiem vairāk nekā par sevi? Varbūt tu pierādi pati, ka tev pārējo radinieku bēdas ir svarīgāķas nekā pašas, pēc tam prasi to no sava tēva.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pildspalva
Datums:   18.10.2016 11:54

Iedomājos, ka tu sagādātu kādu reizi zupu vai 2. ēdienu no kādas kafe un ar visu čeku noliktu viņai priekšā? Un pēc tam pastāstītu, cik maksā kafija, tēja , pirkta tur pat? Vai tad tantuks nesāktu apdomāt, ko īstenībā bauda jau 6 gadus? Jā, un vai esi pastāstījusi par slimnīcas pakalpojumiem, manipulācijām, cik tas šodien maksā. Neatkarīgi no tā, pensionārs vai strādājošais? šādas lietas brīnišķīgi atsvaidzina prāta spējas")
Nesen biju brukas operācijas slimniece, nekas personisks, bet samaksāju vairāk kā 700 eiro. Plus vēl pirms operācijas fīčas, visas analīzes utt. Viss beidzās veiksmīgi, liels paldies 1. slimnīcas medpersonālam, bet nu neteikšu, ka tas ir pa kabatai daudziem no te staigājošiem penzikiem. Runājos ar vienu penziku, viņa cīnās ar bruku pati kā nu var, jo nav naudas operācijai. Diez vai varu ko pārmest valstij, bet jādzīvo mums šodien tā, kā jādzīvo.

 Re: vecuma marasms?
Autors: pūce
Datums:   18.10.2016 12:16

nav svarīgi...
kad cilvēks ir tik vecs,viņš vairs nekādas apkārtējo problēmas nav spējīgs risināt,nav spējīgs kaut ko ietekmēt,viņa dzīves apvārsnis ir kļuvis daudz šaurāks,līdz centrā paliek tikai pats ""es"" un manas problēmas.Tamdēļ nebrīnies,ka tēvs tā vienaldzīgi uztver apkārtējo slimības,problēmas,naudas padarīšanas.Viņa intereses vairs nesniedzas līdz tām.Un tur nav ko brīnīties,kas ar viņu noticis-vecums dara savu,viņš no dzīves aprites ir izgājis un tagad vienkārši vada savas atlikušās dienas .Tas ir vēl ļoti labi,ka spēj dzīvot viens un sevi cik necik uzturēt.Jo ir diezgan briesmīgi,ja vecs cilvēks jāizrauj no ierastās vides,kad pats vairs nespēj sevi apkopt..Vienkārši piedod viņam par nevērību,par nesapratni,jo citādi lietas uztvert viņš nav spējīgs vairs.
Ir protams izņēmumi,bet tie ir tikai izņēmumi...

 Re: vecuma marasms?
Autors: smilga
Datums:   18.10.2016 14:06

Man liekas, ka visas šīs lietas veciem cilvēkiem it t.s. vecuma demence. Smadzeņu garozas izraisītas problēmas. Veselam un samērā jaunam cilveķam to nesaprast. Man kolēģei mamma jaunībā bija tāda, kas vienmēr sekoja līdzi, lai apģērbs ir tīrs un kārtīgs, tagad vecumā nemazgājas un staigā caurās drēbēs. Bērni saka, ka viņiem kauns no kaimiņiem - domā, ka mammu aizmirsuši, bet tā ir ta vecu cilvēku slimība - katram kaut kā tās smadzenes "atsl­­ēdzas pa savam". Droši vien te līdzīgi - bet tā patiešām ir, ka veci cilvēki vairs nespēj tā skaidri domāt. Ne jau par velti viņiem izmāna mājas utt. - tas ir tas vecuma prāta zudums.

 Re: vecuma marasms?
Autors: nav svarīgi
Datums:   18.10.2016 14:52

Pūce, es jau to visu saprotu un pieņemu kā faktu. Tāpēc jau arī rakstīju, ka tā mēdz būt un mainīt tur neko nevar. Vnk pieņemam kā ir. Lai gan skumji, protams...
Pildspalva, man tavi agresīvie cepieni nudien nav saprotami. Nomierinies, lūdzu, un neķer kreņķi.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   19.10.2016 17:42

Šodien tante beidzot teica, ka aizdošot 1000 eiro katlam, bet tas esot viss, kas viņai ir un, ka cer, ka bērēm izdosies sakrāt pietiekoši daudz. Teicu, ka centīšos pēc iespējas ātrāk atdot.

 Re: vecuma marasms?
Autors: no malas
Datums:   19.10.2016 19:01

Žēl, ka nav neviena, kas viņai skaidri un gaiši pateiktu, ka tos 1000 eiro viņa kā pateicību varētu jums uzdāvināt par visu labo, ko darāt viņai...
Ja godīgi, ir tomēr dusmas par šitādu egoismu. Un meliem...kad nauda droši vien zem matrača. Nepatīkams sievišķis. Nezinu, vai es pēc visa šitā spētu viņu tik pašaizliedzīgi appuišot. Dod dievs Tev stiprus nervus.

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   19.10.2016 20:17

Un kā tante atrisināja naudas maiņas lietu,četrus gadus tava tante pensiju saņēma latos,tad taču vajadzēja savus krājumus vilkt laukā. Es gan tavā vietā nesteigtos tik ātri atdot,tā arī tantei pasaki ,ka to naudu noliksi viņas bērēm tādā vietā,kur tu varēsi dabūt,jo tu taču tāpat nezini,kur viņa naudu glabā.

 Re: vecuma marasms?
Autors: no malas
Datums:   19.10.2016 21:36

Un vari piebilst, ka par bērēm viņai nav jāuztraucas.To taču tu viņai neliegsi. Pēc visa, ko esi devusi.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Ljarska
Datums:   22.10.2016 18:28

Un, lai tante noticētu, var tam atsaukt notāru. :)

Bet turpmāko piemetināšu tīri garastāvokļa uzlabošanai. Bet no pieredzes. Tici man, ja tie ir lielākie no tantes marazmiem, priecājies un esi pateicīga, ka ir tā. Ir jau sāpīgi, saprotu (un kā vēl!),kad nesaprot teci, bet pie viņas vecuma, - saku to tikai tevis pašas dēļ - atslābsti, un priecājies, ka saprašana ir tik, cik ir.
Un galvenais, neielaid sevī vainas apziņu par kaut ko. Tikai ne to, tad būs čau.

Pirms pusgada gāju šitam visam cauri, - ir ļoti grūti saprast, kad tev tuvi cilvēki zaudē vecumā saprašanu, - ļoti grūti, bet - jo ātrāk sapratīsi, ka tas tā ir un šūniņas sabrūk, jo vieglāk būs. Bet vienalga, pilnībā piekrītu arī tam, kas jau to minēja - vecuma marasmu pamatīgi samazina nolikšana fakta priekšā.
Pabaidīsi ar pansionātu - oi, kā tantiņai prāta rezerves atradīsies. jo, lai kā mīlam savus vecos tuviniekus, tomēr fakts paliek, ka daļa no viņiem vecuma demenci spēj ļoti smuki izmanot manipulatīviem nolūkiem. Pati esmu bijusi asarās par to, ka emu nejūtīga, savs komforts svarīgāks par vecu, nespējīgu radinieci.Vienkārši - esmu slikts cilvēks. ha! kā pārstāju skriet un izdabāt, - ai kur daudz spēki uzradās pašai.
Ir jau superīgi palīdzēt radiem, bet kā nemanāmi palīdzība tiek iegrozīta citās sliedēs. Un vecuma marasms ir ideāls termins, ko izmantot, lai varētu attaisnot savu tīksmi izmantot radiņus par pilnu programmu.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   23.10.2016 21:14

Paldies Ljarska. Un visiem pārējiem arī par atbalstu.
Ar prātu au saprotu, ka ir tā kā ir...vecs cilvēks...pati būšu veca, bet emocijas jau nekur nepazūd. Vnk vieglāk to visu izrunāt - paraudāt uz pleca :)

 Re: vecuma marasms?
Autors: Ljarska
Datums:   24.10.2016 16:56

Pati pirms vēl neilga laika netiku ar šāda veida emocijām galā un visiem uz pleca raudāju.

 Re: vecuma marasms?
Autors: Nika
Datums:   27.10.2016 08:47

Palasīju visu epopeju. Nu traki! Cerams, ka autorei izdevās atrisināt problēmas, un nu mājās ir miers un siltums.
Veci cilvēki tiešām paliek kā bērni. Un katram jau tas izpaužas savādāk. Mana mamma (viņai 84 gadi) dzīvo viena tēva celtajā privātmājā, un absolūti tiek galā ar ikdienas darbiem (dārzs, granulu katls) un iztiek ar pensiju. Palīdzība ir tikai pie lielajiem pirkumiem (tas pats katls, logu nomaiņa, remonts, pļaujmašīna utt.) un, protams, ja kas sašķobās ar veselību. Pie tam mamma ir saglabājusi absolūti skaidru saprātu. Man liekas, ka vecam cilvēkam ir ārkārtīgi svarīgi būt maksimāli pastāvīgam, un atbildīgam par sevi. Tā smadzenes tiek piespiestas katru dienu darboties - kaut tajā pašā ikdienas aprūpē par sevi - veikals, paēst, veļu izmazgāt, māju uzkopt. Tikko vecais cilvēks iekļūst aprūpējamā lomā, tā arī smadzenes aiziet pelnītā atpūtā, un dzīves realitāte zūd.
Ir jau slikti smieties par veciem cilvēkiem, bet man paziņas ome (arī "apčubinātā", ir diagnoze - tā pati vecuma demence) līdz pat šai dienai domā, ka viņa personīgi ir vainīga pie Zolitūdes Maximas sabrukšanas, jo, rau, tajā dienā viņai (dzīvo Purvciema dzīvoklī) bija aizsērējies tualetes pods, un viņa nopirka Krot, kuru arī ielēja podā, un tagad viņa uzskata, ka šī tualetes attīrīšanas līdzekļa ieliešana podā Purvciemā, kā cunami, izraisīja Maximas sagrūšanu Zolitūdē. Pārdzīvo ļoti. Un pārliecināt par to, ka viņa nav vainīga, nav iespējams.
Ak vai, visiem vecums pienāks, un būs šādas vai tādas dīvainības.
Galvenais, lai ir tādi jauki un sirsnīgi cilvēki (kā autore) blakus. Un ticu, ka labie darbi jau tiek atlīdzināti - ja ne pašiem, tad bērniem vai mazbērniem liktenis būs labvēlīgs.
Veiksmi visiem, kuri ik dienas iziet mazākus vai lielākus cīniņus ar veciem cilvēkiem! Tas nav viegli!

 Re: vecuma marasms?
Autors: rudzupuke
Datums:   29.10.2016 22:12

Kad tanti ņēmi pie sevis,tad vajadzēja visas naudas lietas izrunāt,un ,ja tagad tante pamet šo pasauli,tu pat nezini ,ko iesākt ar viņas naudu.Nav zināms kādas bija jūsu attiecības pirms tu tanti ņēmi pie sevis,bet,ja tika izskatīts pat pansionāts,kuru tante negribēja,tad jau bija daudz vienkāršāk noteikt kāda naudas summa vajadzīga .Ja tante seši gadi ir mierīgi varējusi dzīvot,kāpēc viņai tagad būtu jādomā par tavām problēmām un tevi jāsaprot un vēl jādalās ar savu naudu.

 Re: vecuma marasms?
Autors: mā
Datums:   04.11.2016 16:24

Dzīvo tante pie sebrejas, izmanto pilnu pansiju, atmet pārdesmit eiro pārtikai un zālēm, un vēl sebrejai vainīgai jāpajūtas par to.
Tāds absolūtais sociālisms.

 Re: vecuma marasms?
Autors: dagi
Datums:   04.11.2016 20:15

Sekoju līdzi šim stāstam. Saprotu sebrejas problēmu, bet neviļus radās jautājums. Tā tante pirms atnāca pie jums mežā dzīvoja. Jeb bija dzīvojamā platība-māja, dzīvoklis īpašumā? Kas ar to notika? Pārdeva? Nauda pašai vai jums? Varbūt paliek kā mantojums par kopšanu? Tādā gadījumā tante savā prātā pamatoti uzskata, ka viņa nevienam neko nav parādā. Ja nē, tad, protams, 80 eiro par ēdienu, zālēm un kopšanu mēnesī ir nieks.

 Re: vecuma marasms?
Autors: avečka
Datums:   03.12.2016 01:35

jā, no kurienes jūs viņu paņēmāt ?
kur palika / kam ? tas miteklis kur viņa dzīvoja iepriekš ?

 Re: vecuma marasms?
Autors: Valdis
Datums:   25.01.2017 16:03

Rudzupuķe. Par to naudas slēpšanu... Varbūt viņai nemaz nav ko slēpt... Varbūt viņa to naudu ir atdevusi pastniecei, vai caur pastnieci, novēlējusi kādai sektai, vai vēl kur... Ja jau viņa savas pensijas naudas lietas kārto tikai ar pastnieci, bez citu radu klātbūtnes.
Man kādreiz tante solīja iedot savu bēru naudu, jo neuzticējās saviem tuvākajiem radiem, bet gāja laiks un naudu neviens tā arī neiedeva... Arī pats viņai neprasīju, jo bija neērti- neba es tas tuvākais radinieks. Kad tantuks aizgāja, tad radiem panika- visas vietas esot izmeklējuši, bet naudas bērēm neesot. Braucu uz tantuka māju un radu klātbūtnē, nemaz nemeklējot, ar pirmo precīzo rokas kustību nauda bija atrasta un viss nokārtojās, kā tantuks bija vēlējies.
Vispār jau tie tuvākie vienmēr arī vairāk pārdzīvo... Nav jau šodien viegli, jo vairāk jau pašam par sevi ir jārūpējas. Šodien par visu ir jāmaksā tik, cik par to tiek prasīts, vai arī Tevi atstās "uz ielas" un vēl grūtāk, ja cits to nesaprot... Nu kur tas tantuks to naudu liks? Ir taču jāsaprot, ka arī otram nav viegli visu pavilkt, lai kāds uz tā rēķina taisītu sev uzkrājumus. Pat grūti otram ko ieteikt, bet tur ir jārunā! Ja jau tantukam jumts virs galvas ir, sava istaba ir, apkope arī ir, paēdis arī ir, uz ballēm un krogiem neiet, tad pirmkārt, bēru naudu vajadzēja atdot cilvēkam, kas par to visu parūpēsies un nokārtos ar godu. Pārējais uzkrājums ir atdodams un ieguldāms vajadzīgā lietā, kā šoreiz- tas ir apkures katls. Ir jārunā un jāskaidro vēl un vēl!

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   13.10.2017 12:12

Par tantes dzīvokli - viņa pati man piedāvāja darījumu - es viņu ņemu pie sevis un par to varu ar dzīvokļa pārdošanas naudu nosegt mājas pirkuma kredītu. Par dzīvokli sanāca 6tūkstoši. Pie mums viņa dzīvo tagad jau 7 gadi. Par elektrību, ūdeni, atkritumu izvešanu nemaksā savu daļu.. Par apkuri arī ne. Apkure mums gadā izmmaksā 900 eiro par pārējo -120 eiro mēnesī. Pēc maniem aprēķiniem sen tos 6t ir notērējusi. Kad viņa pārcēlās pie mums, par mēbeļu transportēšanu arī man bija jāmaksā un tas nebija maz -pāri visai Latvijai. Pie manis vajadzēja jaunus grāmatu plauktus taisīt piemērotus viņas mēbelēm.Kad pateicu, cik jāmaksā, atbilde bija -tas jau Tev paliks, tā kā maksā vien pati.Viņa daudz runä par to, ka gribētu palīdzēt mūsu nabaga valstij...varbūt kaut kur arī valstij novēlēs. Un iespējams ir taisnība Valdim par to pastnieku. Kad kādu laiku viņu aizvietoja cita pastniece, tante bija satraukusies - kad beidzot labais pastnieciņš būs atpakaļ.

 Re: vecuma marasms?
Autors: sebreja
Datums:   13.10.2017 17:08

Aizdoto naudu par katlu tantei atdevu...dabūju vēl vienu darbiņu...tā kā nu jau ir vieglāk. Arī ar banku norêķinãjos.Pa vasaru vël papildus darbi gadījās. Novembrī man 2nedēļas komandējums uz Itāliju...nezinu ko lai dara. Teicu jau viņai ka nāksies pašai par sevi parūpēties...produkti visi būs. Uz ko tante atbildëja, ka tik veci cilvëki pie plīts nestāv un man jädomā, kurš viņai gatavos ëst.

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *