Sākums  > Izsaku viedokli  > Jūtas un prāts Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Jūtas un prāts
 Ko darīt?
Autors: apjukusī
Datums:   25.12.2017 10:22

Esmu nokļuvusi strupceļā, vismaz pašai tā šķiet.
Man ir draugs 5 gadus, ārzemnieks. Pirms 3 gadiem aizbraucu no Latvijas uz viņa valsti, kopīgi īrējām dzīvokli un dzīvojām kopā. Viņam ir bērni, kas dzīvo pie bērnu mātes, bet viņš regulāri tikās un pavadīja laiku kopā ar viņiem.
Pagājušo gadu sanāca, ka strādājām kopā un sezonas beigās viņš teica, ka ir ļoti noguris no manis un, ka nevēlas ar mani kopā vairs strādāt, ka tā bija kļūda, piekritu, ka jā, nevajag mums pavadīt kopā 24h dienā un nākamajā sezonā kopā nestrādāsim. Pēc tam devos uz Latviju brīvdienās pie radiem, bet viņš pie saviem radiem sava valstī. Parasti sarakstījāmies un sazvanījāmies, bet šoreiz viņš izslēdza telefonu un reizi pāris dienās atsūtīja kādu ziņu, ka viss kārtībā. Tikmēr man bija problēmas ar veselību un bija jāveic operācija, uzrakstīju viņam par to, bet viņš dusmojās, ka esmu izvēlējusies sliktu laiku, jo viņš grib atpūsties un lai netraucēju. Kad brīvdienas bija beigušās, devos atpakaļ pie viņa, atbraucot biju dusmīga, ka viņam vienalga, ka biju slimnīcā, ka bija operācija un viņš esot noguris no tā. Viņš sāka runāt , ka varbūt tad jāšķiras utt., bet tad atvainojās, ka bijis ļoti noguris un sarunājis muļķības. Tad notika tā, ka viņa bērnu māte saslima, viņai ir vēzis. Operācija, ķīmija un slimnīcas, viņš uzreiz izvācās un aizbrauca turp pie bērniem, jo viņi jāvada uz skolu utt. Es paliku mūsu dzīvoklī viena.
Tagad viņam nav laika uzrakstīt, piezvanīt utt. Pāris reizes nedēļā izraujas un atbrauc ciemos uz pāris stundām. Saka, ka nevar pamest bērnus, viņiem ir jāpalīdz, mani arī negribot pamest, bet nevar arī šobrīd apvienot. Esot gatavas šķirties, lai man ir iespēja atrast "labāku, bez problēmām", bet tas esot man jāizvēlas.
bet galīgi nesaprotu, ko MAN TAGAD DARĪT?
Ka tas viss no malas izskatās? esmu noraudājusies jau 3 mēnešus un galva nestrādā, neko nesaprotu. Ko darīt? Esmu svešā valstī, draugu te nav. Atmest 5 gadus savas dzīves un braukt atpakaļ uz LV? Šķita, ka nu jau viss ir, bet šobrīd sajūta, ka sirds ir sasista 1000 sāpīgos gabalos.
Vēl man ir bail 30 gados būt vienai, ja nu nepaspēšu atrast "labāku"?

 Re: Ko darīt?
Autors: pildspalva
Datums:   26.12.2017 09:08

No malas man tas izskatās pavisam sūdīgi, teikšu atklāti. Ja tu būtu manu draugu lokā, es tev teiktu daudzus teikumus, kas tev noteikti nepatiktu. Bet tu esi man svešs cilvēciņš. Svešā valstī, aizbraukusi uz kakla vīrietim, kam pašam ir bērni. Tu ko , domāji, ka bērni izgaisīs kā dūmi no tā vien, ka tu esi ar kādu kopā? Normālam tēvam bērni ir un paliek vienmēr bērni, lai kāda sieviete viņam būtu blakus. Normālam, es saku. Protams, ir jau visādi gadījumi. Patreiz tev vajag daudz spēka, lai viņam palīdzētu, ja tu vispār gribi būt ar viņu kopā. Tātad vispirms apzinies, ka viņam vajag palīdzību, ne tev. Vai tu uz to esi spējīga? Bet tu dusmojies, ka viņš neskrien tevi žēlot, ka esi nokļuvusi problēmās. Vai spēsi savās raizēs, ka vari savos 30 palikt bez drauga, viņam kļūt par palīgu? Atvaino par atklātību, bet no tava stāsta man tā neizskatās. Varbūt es kļūdos. Varbūt. Ja tiešām gribi viņu paturēt, esi gatava tūlīt un tagad nostāties viņam blakus un kopā ar viņu palīdzēt tikt visam tam cauri. Bet arī tad rēķinies, ka tas nepavisam nav viegli. Nekas šobrīd, kas ir saistīts ar viņu , nav viegli ne viņam, ne viņa bērniem viegli. Un pārstāj raudāt, sāc dzert kādas nomierinošas ripas, lai spēj sakarīgi domāt. Tu ko, domā, viņam tagad ir spēka vēl tevi mierināt un žēlot. Vēl tu vari aizlaisties, atzīstot, ka neesi spējīga viņam līdzēt šajā lietā. Viņš jau pats tev to iesaka, skaidri un gaiši pasakot, ka tagad, šajā brīdī nevar tevi vēl vilkt. Ja nevari viņam palīdzēt dzīvē, atkāpies, nekļūsti vēl viņam par nastu. punkts. Atvaino par skarbu atbildi. Tu jautāji, es atbildēju tā, kā šodien domāju. Nemaz nezinu, vai man savā dzīvē būtu pa visu dzīvi bijis tāds cilvēks, ar kuru es būtu spējīga vilkt tādu problēmu.

 Re: Ko darīt?
Autors: pildspalva
Datums:   26.12.2017 09:15

Ja tavs teksts:
Vēl man ir bail 30 gados būt vienai, ja nu nepaspēšu atrast "labāku"?
ir pret viņa problēmu, iedomājies, ja jūs abi apmainītos problēmām? Vai gribi ko tādu? es saprotu, ka mums katram ,, es pats esmu sev galvenais,, protams, bet... bet... Ko lai saka viņš? Tici man, arī 30, un 40 gados dzīve var tikai sākties. To jau mums māca klasika, ja atceries.

 Re: Ko darīt?
Autors: marfa
Datums:   26.12.2017 21:22

Es teikšu, ka 30 nav nekāds vecums. Pamet un sāc dzīvo no sākuma. Un draugus var atrast, ja pats vēlas, tikai nav jāsēž mājās un jāgaida, ka tāds pats atnāks un klauvēs pie durvīm.

 Re: Ko darīt?
Autors: mā
Datums:   07.01.2018 17:20

30 gados baidīties palikt vienai ir vairāk nekā muļķīgi, jo 30 gadi vēl nav nekāds vecums. Ja valsts, kurā Tu dzīvo Tevi apmierina, un darbs ir labs, tad paliec, veido jaunu draugu loku un izmet no galvas vīrieti, kuru Tu jau ilgāku laiku ta^du vai citādāku iemeslu dēļ neinteresē. Ja valstī, kur dzīvo, nejūties kā mājās, nespēj iedomāties, ka varētu integrēties un atrast jaunus draugus, un darbs riebjas, tad brauc atpakaļ uz LV, pie nosacījuma, ka materiālā situācija krasi Tev nepasliktināsies.
Jebkurā gadījumā, izklaidējies, baudi dzīvi un izmet to vīrieti no prāta.

Protams, tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, lēmumi ir Tevis pašas ziņā.

Bet savos 40 es varu pateikt, ka pakārtoties vīrietim ir neprātīgi, lai neteiktu stulbi. :D

 Re: Ko darīt?
Autors: appa
Datums:   16.01.2018 01:29

Neesmu attiecību eksperte, bet man šķiet, ka 5 gadi draudzības ir diezgan ilgs laiks. Tas, ka vīrietis uzņemas atbildību par saviem bērniem, ir tikai loģiski. Bet, lai saprastu ko darīt tālāk, vispirms sev atbildi vai esi iepazīstināta ar bijušo sievu un bērniem? Kādas Tev ar viņiem ir attiecības? Vai būtu gatava uzņemties atbildību un rūpes arī par viņa bērniem (jo ar vēzi nekad neko nevar zināt...)
Mani gan uzmanīgu dara fakts, ka tad, kad Tev bija vajadzīga palīdzība, viņam bija vienalga.

 Re: Ko darīt?
Autors: Trakā vāvere
Datums:   09.03.2018 19:53

30 gadi!!!! Vēl asti gredzenā celt un dzīvē iet!!!!
Ir jādomā par sevi un jāmīl sevi!
Pat es ar saviem..hmm.. 48 to vēl daru!
Dzīvi ir jābauda! Jebkurā tās izpausmē!
Man patīk, nu jau patīk, svinēt dzīvi!

 Re: Ko darīt?
Autors: Attopies, Tevi nemīl!
Datums:   11.05.2018 08:05

Tās nav attiecības. Mazohiste pacieš veci, kurš viņu šad un ad izdrāž. Vārds - APNIKUSI - nozīmē, ka attiecības ir beigušās un tikai vīrieša žēlsirdība un sexa vajadzība, jo sieva ir slima, satur šīs attiecības. Normāla sieviete nekad nepieļautu sevis tik nenormālu pazemošanu, īpaši, ja nav pat kopēju bernu. Pamet un aizej!
Vai tad vajag dzīvot kopā bez mīlestības un vel ar veci ar kuru pat nav bernu!!!??

 Atbild?t uz ?o zi?ojumu
 Tavs v?rds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Inform?ciju par pievienotiem koment?riem nosut?t uz manis nor?dito e-maila adresi
  Autoriz?cija   *