Sākums  > Pieredzes apmaiņa  > Lasīju, redzēju, dzirdēju Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Laipni lūgti atpakaļ!

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 kaķīša dzirnavas - ?
Autors: Latgalis
Datums:   07.09.2018 10:15

Kaķīša dzirnaviņas

NEĻAUJIET BĒRNIEM LASĪT KĀRLI SKALBI - manuprāt, neko labu viņš nemāca.???

Jau kopš bērnības man bija sajūta, ka ar šo pasaku kaut kas nav kārtībā. Un gadiem ejot un par to domājot, mana pārliecība tikai nostiprinājās. Šī pasaka īsti nemāca NEKO labu. Tā māca ļaunumu, izlaidību, slinkumu, sadismu un citus netikumus.
Kāpēc? Lūk, manas domas:
Sāksim ar pašu kaķīti. Viņš ir mazais uzņēmējs. Par to strīda nevarētu būt, jo dzirnavas pieder viņam (ieķīlāt svešu mantu nevar) un viņš nodarbina vairākus darbiniekus (sapratu, ka rūķus). Viņš ir vientuļnieks (par kaķenīti ziņu nav), kurš audzina vairākas (precīzs skaits mums nav zināms) meitas.
Dzirnas rūc. Stabils, pastāvīgs ienākums, darbinieki arī nodrošināti, nodokļi samaksāti - visi apmierināti.
Bet tad kaķīša meitas izdomā precēties, un te kaut kas uzņēmējam galvā “saslēdzas” nepareizi. Viņš izdomā “uzšikot” un meitām iedot lielāku pūru, nekā viņam pašam ir pieejami finanšu līdzekļi. Un viņš izdomā ieķīlāt dzirnavas.
Melnais runcis pasakā tiek parādīts kā negatīvais, nepatīkamais tēls. Bet, ja atmetam visus izpušķojumus, tad viņš kā jau pārticis vīrs, nēsā melnu, dārgu uzvalku, ko viņš var atļauties. Un pieņemu, ka bagāts viņš ir tāpēc, ka naudu ir nopelnījis. Neviens taču pret viņu nav vērsies ar nodokļu piedziņu, finanšu policija liek mierā, KNABs nekrata – tātad viss likumīgi.
Un kā jau bagāts un pretimnākošs personāžs, (uzsveru, jo viņš neuzbāžas kaķītim ar savu naudu. Kaķītis ir tas, kurš lūdz) aizdod baltajam kaķītim (pozitīvajam tēlam) naudu. Dzirnavas, protams, paņemtas kā nodrošinājuma ķīla. Un tas ir tikai normāli. 10 varbūt 100 eiro var aizdot bez ķīlas, bet vai summu dzirnavu (uzņēmuma) vērtībā var dot bez ķīlas? Jūs kāds tā darītu? Aizdodiet man! 😊
Sākotnēji nekādu pārmetumu nav nevienai pusei.
Taču tad, kad meitas ir izprecinātas un nauda iztērēta, sākas “ziepes”. Dzirnavas nespēj apkalpot milzīgo parādu un nosegt tekošos maksājumus melnajam runcim. Ko dara runcis? Runcis realizē savas ķīlas tiesības. Ko darītu Jūs, ja būtu aizdevuši SAVU naudu (lielu naudu)?
Joprojām neko nosodošu neredzu. Varu tikai pārmest baltajam kaķītim, kura vieglprātīgā un nepārdomātā finanšu politika pazudina stabili strādājošu uzņēmumu un daudziem darbiniekiem nākas meklēt jaunu darbu. Skumji.
Pagaidām 1:0 (Melnā runča labā jeb baltajam Kaķītim par sliktu)
Visi mēs esam kādreiz nokļuvuši grūtībās. Tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa.
Kaķītis tiek tam pāri un dodas pasaulē. Un… satiek ļaunos puišeļus. Puišeļi kā jau puišeļi. Mēs neviens nepiedzimstam ar empātiju – tā izstrādājas lēnām. Bērni ir nežēlīgi un to ir grūti noliegt. Nu, kurš gan nav rāvis bērnībā mušām spārnus nost, vai laukos ar salmu piepūtis vardi un tad skatījies kā tā nevar ienirt dīķī? Visādi brīnumi bijuši. Arī es labi atceros, ka metu kaķi gaisā, lai pārliecinātos, ka tas krīt uz kājām. Bērni! Bet mums taču grūti iedomāties, ka tādus eksperimentus cilvēki veiktu jau pieaugušā vecumā. Tādi mēs esam, tā mēs izzinām un iepazīstam pasauli, diemžēl.
Puišeļi ir ļauni, slikti un darīja nepareizi – par to nav šaubu. Tikai lielāks pārmetums varētu būt viņu vecākiem, jo tieši vecākiem ir jāiemāca bērnam, kas ir labs un kas slikts. Puišeļiem attaisnojuma nav, tomēr viņus var izprast.
Rezultāts arī pagaidām nemainīgs.
Tālāk kaķītis dodas pie savām meitām. Pie SAVĀM, ne pie svešiem kaķiem. Un meitas viņu atraida!! Viena pabaro un pieklājīgi izvada ārā, otra pat neatver durvis!!! (par citām mums informācijas nav) Viņa meitas!!! Tās pašas, kuras saņēma pūru, kad kaķītis “pakāsa” dzirnavas!!! Sliktās meitas, vai ne?! Nē, nesteigsimies pārmest meitām viņu egoismu.
Kurš tad tās meitas izaudzināja? Kaķītis. Mēs zinām, ka viņš tās audzināja viens, tātad meitu audzināšana bija viņa ziņā. Un viņš tieši tādas arī izveidoja. Gēnus neaiztiksim, jo kaķītim tie nav tie sliktākie. Pieļauju, ka kaķītis ļoti mīlēja savas meitas un tāpēc lutināja un nespēja neko atteikt. Bet tā arī ir milzīga problēma. Visatļautība bērnam liek domāt, ka visa pasaule viņam ir parādā. Bērniem jāmāca vārdiņš “nē” un jānosprauž robežas. Diemžēl, parasti bērni, kuri pieraduši bērnībā saņemt visu, ko vēlas, arī pieaugot nemaina savus ieradumus.
Bērni ir mūsu spoguļi. Tā kā kaķītis, diemžēl, saņēma to, ko pats bija iesējis.
2:0 ( joprojām kaķītis ir iedzinējos)
Pārskriesim pāri dabas un laika apstākļu aprakstam un iesim uzreiz pie nākošās interesantās epizodes.
Kaķītis tātad aizmaldās līdz karaļa pilij. Un kā viņš tiek iekšā? (šī epizode man ir īpaši mīļa). Es teiktu: “Pāri līķiem”!
Atcerieties, ko saka pavārs? Lūk ko: “Vecais runcis vakarnakt nosmaka pelnos un mums kaķi vajag.”© Super ne?! Viņam nepaliek kaķīša žēl, vai, piemēram, kaķītis nav labs speciālists vai peļu ķērājs, vienkārši vakar nomira darbinieks un mums vajag jaunu. 😊
Pārmetumi kaķītim nekādi. Tomēr, ko skaidro pati pasaka? Ka pie kārotā darba (vai kaut kā cita) var tikt “dažādiem” ceļiem.
Sitiet mani nost, bet es to tā redzu.
3:0 ( mīnuss nav kaķītim, bet vairāk epizodei, kas man pozitīvas emocijas neraisa)
Nu beidzot esam nonākuši pie karaļa. Viņam ir sēras, jo zaudējis karalieni, un tas viņu nospiež. Viss cilvēcīgi.
Un tad kaut kāda mārrutka pēc kaķītis sāk stāstīt karalim visu savu iepriekšējo neveiksmīgo dzīves posmu. Visu izstāsta – par melno runci, par meitām, puišeļiem …. Nevienu neaizmirst! Ak mīļais, labais kaķītis! (publiski gan viņš apgalvo, ka visiem ir piedevis, bet kā ir patiesībā?...)
Un ko dara karalis? Karalis grib visus sodīt. Kaķītis atkal savu dziesmu – nevajag, viss ok, visi kļūdās. Puišeļi arī vēl tikai jauni, nezin, kas ir sāpes…
3:1 (nu šeit ieliksim punktu kaķītim un pasakai kopumā. Ir jāmācās piedod, un naids un atriebības alkas nav labi padomdevēji un dzīves pavadoņi. Nedaudz reabilitējas kaķītis)
Bet karalim jau nav miera. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir sadists. Piedodiet, es pamatošu savu domu. Karaļa sēras lēnām atkāpjas, klausoties kaķīša bēdīgajā stāstā. Daudzi dakteri un magi nevarēja karalim palīdzēt, bet šis nožēlojamais stāts viņam uzdzen īstu līksmību! Emocionālais vampīrs – tā es to raksturotu. Neskatoties uz to, ka kaķītis lūdza nevienu nesodīt, karalis tomēr atņem melnajam runcim likumīgā ceļā iegūto īpašumu.
Lai slava karalim!
Un nobeigumā: kāpēc melnajam runcim atņēma dzirnavas? Kāpēc??!! Pietika ar stāstu pat neuzklausot otru pusi, neiepazīstoties ar lietas materiāliem? Melnais runcis taču nebija uzbāzies ar savu naudu. Neteica kaķītim – ieguldi akcijās, vai bitcoinos… Nē, kaķītis pats gribēja aizņemties. Un tā nauda, cik es saprotu, joprojām iet apgrozībā viņa meitu ģimenēs.
Tad KĀPĒC melnajam runcim tika atņemts īpašums? Kaut ko līdzīgu mūsu valsts piedzīvoja otrā pasaules kara sākumā, kad padomju vara ienāca un sāka izšaut inteliģenci, atņemt īpašniekiem viņu īpašumus, pašus aizsūtot uz GULAGu… Vai karalis ir padomju vara? Vai to mums māca Kārlis Skalbe?
Esmu priecīgs, ka tie laiki ir garām. Ceru, ka uz neatgriešanos.
Lūk, ko es domāju par pasaku “Kaķīša dzirnavas”!
Ja Jums ir kādi pretargumenti (neskaitot to, ka esmu “idiots”, “neko nesaprotu”, “uzpirkts (šoreiz noteikti ar kādu grāmatu izdevēju), tad es ļoti labprāt uzklausītu.
Gatis Līcis

 Re: kaķīša dzirnavas - ?
Autors: nu
Datums:   07.09.2018 14:52

latgali, tu pats esi autors šitam gabalam??

 Re: kaķīša dzirnavas - ?
Autors: Latgalis
Datums:   07.09.2018 15:30

Ja izlasīji visu, lejā ir parakstījies autors :)

 Re: kaķīša dzirnavas - ?
Autors: nu
Datums:   07.09.2018 23:26

Skaidrs. man domāt, tas ir mēģinājums (tiesa, interesants) analizēt klasikas darbu nevis no ētikas , bet ekonomikas un biznesa viedokļa. Bet mākslas darba vērtību nosaka tas netveramais, kas nepakļaujas nekādai analīzei.

Kaut gan, vienbrīd tak arī TV filozofēja, ka nevajadzētu mācīt skolās "Purva bridēju"jo tas nemācot jauniešiem veselīgas attiecības utt.

 Re: kaķīša dzirnavas - ?
Autors: Titi
Datums:   12.09.2018 14:28

Pateikts vismaz tas, ka uz bērniem nevar (vienmēr) paļauties, pat par galvotāju nevar būt bērnu kredītiem. Nav zināms kā tieši kaķītis meitas audzināja, kā uzvedās meitu augšanas periodā. Znoti arī mazliet mulsinoši...
No "Blaumaņa kristīnēm" dzīvē cenšos norobežoties. No valstiskā viedokļa varbūt labāk būtu vairot viņu skaitu - mazāka slodze sociālajiem dienestiem.

 Atbildēt uz šo ziņojumu
 Tavs vārds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
 Bilde:
Informāciju par pievienotiem komentāriem nosutīt uz manis norādito e-maila adresi
  Autorizācija   *