Sākums  > Ikdienišķās rūpes  > Dzīvnieki Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Laipni lūgti atpakaļ!

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Dzīvnieki
 Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: 
Datums:   09.07.2008 15:20

Tātad, sākšu ar to, ka blakus mūsu īres dzīvokļa mājai atrodas veco laužu pansionāts, kas, ja spriež pēc tā vizuālā tēla, ir paredzēts visai situētiem onkulīšiem un tantītēm.

Savukārt, sestdienas vakarā mēs abi ar programmētāju bijām ieaicināti uz kādu tusiņu, kas tika rīkots kā protesta akcija pret to, ka arī līdz Vācijas reģionam, kur mēs dzīvojam, beidzot ir atceļojis likums par to, ka publiskās vietās, tai skaitā arī korgos, ja nav speciāla aprīkojuma, smēķēt vairs nedrīkst. Nē, nu, man jau īstenībā arī ir pasākušas rasties pretenzijas pret smēķētājiem ēstuvēs, ja esam tur iegājuši ieturēt maltīti kopā ar bērnu, bet priekšā sēž kāda kundzīte gados un pūš dūmus bez maz vai bērnam sejā, bet nu, tusiņā bijām ieaicināti, un muzikanti, kas tusiņu rīkoja, ir baigi ok biroja kaimiņi, tā, ka ap pulkstens divpadsmitiem naktī programmētājam beidzot izdevās mani izglābt no melomānijas lēkmes, aizvilkt prom no datora, piespiest pārģērbties un iziet no mājām.

Pirmais, ko ceļā satikām, bija kāds milzu izmēra adatainis, kas ielīda vecajā parciņā, kas atrodas iepretim veco ļaužu pansionātam, bet pa parciņa mūra žogu ātrā solī aizskrēja kāds melnbalts kaķis, kas uz manu uzsaucienu vāciski noreaģēja ar ieinteresētu apstāšanos un atpakaļ palūrēšanu, bet, kad turpināju ar viņu runāt latviski, laikam nosprieda, ka es neesmu pietiekami advancēta, lai viņš ar mani komunicētu, un aizjoza tālāk.

Tusiņš, kā jau pie šiem muzikantiem parasti mēdz būt, bija visai savdabīgs. Iesākumā noklausījāmies ģitārista saspēli ar kāda repera labākajos gados improvizēto dzeju. Pēcāk ieguvām pāris noderīgus kontaktus, tai skaitā arī kādu sievieti - riktīgu klaču tanti, kas, sapīpējusies zāli, man paziņoja, ka mana meitēna jaunā klases audzinātāja esot "schrecklich" (briesmīga). Tad uzdejojām pie tiem pāris nealternatīvi neroķīgajiem gabaliem, ko spēlēja. Pavērojām, mēģinot neblenzt pārāk atklāti virsū, kādu transvestītu, nu tā 50-60 gadus vecu, kas, kā jau tādiem pienākas, bija saģērbies visai gaumīgi -> melnās zamša augstpapēžu kurpēs, gaišās kaprona zeķubiksēs, rozā apspīlētos neilona šortiņos un pelēkā džemperītī, kam par jostiņu kalpoja raibs zīda lakatiņš. Jāpiebilst, ka viņš galīgi nevarēja justies apdalīts ar sarunu biedriem, jo ik pa brīdim kāda no pasākumā ietusējošām sievietēm ar viņu ļoti labprāt aprunājās. Nu, ja -> un vēl pasākuma laikā izdzērām dažus alus. Pareizāk sakot, programmētājs izdzēra dažus, bet es pa mazam malciņam varbūt arī kādu puspudeli kopumā izmalkoju. Kad sapratām, ka mūzika, kas būtu kaut vai puslīdz dejojama, iespējams, vairs šajā tusiņā netiks spēlēta, atvadījāmies no pārējiem un bik“ pirms pulkstens pustrijiem naktī devāmies mājup.

Ārā bija visai silts, un mēs, lēnā gaitā iedami, pa ceļam, kā jau pieklājas pēc tusiņa, aprunājām pasākuma norisi un personāžus, līdz, pēkšņi, jau pie pašām mājām, es pamanīju, ka mums pretī pa trotuāru gar mājas sienu dodas kaut kas balts. Loģiski, ka pirmajā brīdī nospriedu, ka, ja ņem vērā aptuveni puspudeli izdzertā alus, mans pie alkohola nepieradušais organisms man rāda baltās pelītes, bet programmētājam uz šo kustīgo balto objektu tomēr norādīju. Un, ko domājies, ko nē?! Tas izrādījās pilnīgi balts, labi barots... KĀMIS, kas raiti tuntulīgā solī devās uz veco ļaužu pansionāta, kur, acīmredzot, bija nolēmis pavadīt vecumdienas, pusi. Ņemot vērā to, ka, visticamāk, viņš nebūtu varējis sev šo pasākumu nofinansēt, jo naudiņas aiz vaigiem sabāzis viņš nebija, programmētājs ņipro soļotāju noķēra, un mēs devāmies uz pagrabu meklēt mazajiem grauzējiem piemērotu būri, kam tur no aizvēsturiskiem laikiem vajadzēja būt noliktam.

Būris tika atrasts un programmētājs to pagalmā zem aukstā ūdens krāna mēģināja ar beršanas un vecu avīžu palīdzību dabūt tīru. Es pa to laiku pieskatīju kāmi, kas tusējās kādā turpat pagrabā atrastā kartona kārbā. Lieki būtu piebilst, ka visa šī ambrāža norisinājās nu jau pulkstens trijos naktī. Kaimiņu domas šajā jautājumā tobrīd laikam nebūtu bijis vēlams dzirdēt.

Kad būri ar aukstu ūdeni izmazgāt neizdevās, pārcēlāmies uz siltākām telpām dzīvoklī, un būri ar trauku mazgājamo līdzekli un švammi ātri vien izdevās dabūt tīru.

Mūsu Minka pa to laiku nepacietīgi trinās gar dīvaini skrabošo kasti un mēgināja tai ar zobiem un nagiem dabūt nost vāku, kā jau ziņķārīgam kaķim pienākas. Saprotams, ka bijām pilnīgi pārliecināti, ka, ja kāmis pie mums “aizsēdēsies”, tad turēt viņu nāksies labākajā gadījumā meitēna istabā aiz aizvētām druvīm, bet sliktākajā mūsu guļamistabas skapī aiz piekaramās atslēgas. Tomēr šīs domas sevi neattaisnoja, jo brīdī, kad kāmis tika ievietots būrī kaķe gandrīz sirdstrieku no bailēm saķēra, paraudamās atpakaļgaitā prom. Šitāds balts radījums viņai sašķita šausmīgi nesaprotami briesmīgs un lielu baiļu vērts.

Stāsta nobeigumā varu piebilst,

ka tagad mums mājās dzīvo Kāmja kungs Henrijs Henča, kas ir atrādīts vetam, un skaitās pilnīgi vesels. Tie divi lielie zilganie vīnogveidīgie bumbuļi, kas viņam zem astes dažkārt parādās, kā izrādās, ir oliņas, ko kāmju tēviņi pēc vajadzības varot ievilkt iekšā vēdera lejasdaļā un atkal izlaist ārā. Jāsaka, ka tās ir visai lielas oliņas, jo to izmērs mēdz sasniegt piektdaļu no paša kāmja auguma. Vecumu grauzējam noteikt, protams, nav iespējams. Bet tā, kā neviens uz izlīmētajiem sludinājumiem par atrasto balto kāmi neatsaucās, tad Henrijam Henčas kungam tika pagādāts arī skrejritenis, jo bez tā kāmji nevarot iztikt, koka būdiņa, kur ierīkot migu, kāmju paika un siens un skaidas, un baltais soļotājs savas vecumdienas var pavadīt visai pieklājīgā pansijā, par ko, atšķirībā no tā, kā būtu bijis viņa sākotnējā ceļamērķī, neviens viņam naudiņas neprasa.
Vetārste izteicās, ka pilnīgi iespējams ir tas, ka kāda ģimenīte ir devusies atvaļinājumā un kāmi vienkārši izlikusi uz ielas ar domu, ka gan jau kaut kā tas izdzīvos. Un viņam esot ļoti paveicies, ka kāds no vietējiem kaķveidīgajiem nav paspējis viņu nomedīt.

Tagad katru vakaru, līdz ar tumsas iestāšanos Kāmja kungs izlien no būdas un dodas pie skrejriteņa, lai savā nodabā noskrietu ierastos pāris kilometrus.

Minka ar situāciju ir samierinājusies un par kāmi interesējas tikai tad, kad kāds no saimniekiem pieiet pie mazā radījuma būra, pārējā laikā, izskatās, ka kustīgais objekts viņai šķiet diezgan garlaicīgs.

Un mums mājās ir KĀMIS! Nekad nebūtu domājusi, ka mums varētu būt KĀMIS! Viss taču sākās tik nevainīgi... ar smēķēšanas aizlieguma, sākot ar 01.07.2008, publiskās vietās likuma izdošanu. :)

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: sarah
Datums:   09.07.2008 15:36

Veselību kāmja k-gam, stāstiņš bija labs!

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: Antuanete
Datums:   09.07.2008 15:38

Baigi foršais pastāstiņš :)

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: juju
Datums:   09.07.2008 15:42

Tev kā nesmēķētājai, pa tādiem tusiņiem nevajadzētu vazāties. Tad arī balti kāmji ielās nerādītos.

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: Gerānija
Datums:   09.07.2008 15:42

Lai noķertu kāmi,jābūt diezgan žiperīgam...Zinu no pieredzes, jo vajadzēja ķeksēt no gultas apakšas ārā.Bet nu brīvā dabā...

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: mikipele
Datums:   09.07.2008 16:28

:)))paveicās Henrijam Henča kungam
bet nu stāsts tiešām smieklīgs un ļoti jauks! :)

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: Bija
Datums:   09.07.2008 16:59

Foršs stāsts, Tev ir talants uz rakstīšanu :DD

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: mā
Datums:   09.07.2008 17:08

Paldies par applausiem! :)))))

Te bilžu pielikums:
http://www.sapforums.lv/index.php?t=36484



Gerānija -> domāju, ka tas zvēriņš jau kādu gabalu noteikti bija gājis, tādēļ arī vairs nevarēja tik ātri paskriet, un arī viņām īsti nebija, kur ieprukt. :)

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: Maigā
Datums:   09.07.2008 18:13

Labi, ka Benča kungam paveicās. Viņš noteikti pats domā, ka viss, kas ar viņu notiek, ir tikai uz labu.

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors:  dingo
Datums:   09.07.2008 18:16

Mjā, mā...Kam - baltās pelītes, kam - balti kāmji..:)))

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: rutta
Datums:   09.07.2008 18:43

:DDD
Labs stāstiņš :))))

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: mirttante
Datums:   09.07.2008 19:29

labais tiešām:) un ģimenes pieaugums šai sakarā arī!:))))

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: deAr
Datums:   09.07.2008 19:52

baigi labs stāsts.
varbūt dzērāji par baltajām pelītēm arī neizdomā, tikai nespēj vairs noķert?

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: diddly
Datums:   09.07.2008 21:26

paarsmeejos liidz asaraam :))))))))))))))))))))

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: Ale
Datums:   10.07.2008 10:03

hih, viņš Gribēja, lai jūs viņu noķerat - vecs un viltīgs :)

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: mazepa
Datums:   18.02.2014 19:45

laaaaaps !:))...kā šodien veicas Henrijam Henča kungam?:)....diemžēl nav saprašanas cik ilgi dzīvo kāmji....mjā...jau gandrīz 6 gadi...tas laikam kāmim daudz....

 Re: Stāsts par to, ka dzert vajag mazāk ;)
Autors: mā
Datums:   18.02.2014 20:10

mazepa -> Kāmītis mūsu dotajā maizē nodzīvoja vairāk nekā divus gadus no atrašanas brīža, kas kāmjiem ir ļoti cienījams vecums (parasti tie dzīvo aptuveni 2 gadus). Minka, kad Henrijs nomira, vairākas dienas raudāja, bērns arī raudāja, nācās pierunāties paņemt jūrascūku, kas bija liela kļūda, jo jūrascūkas kopšanā ir ļoti sarežģīti zvēriņi. Nācās tai atrast citus saimniekus. Tagad mums ir tikai kaķis, bet, palasot šo savu atstāstu, es pat varētu atkal sagribēt kādu mazo grauzēju, vai nu to pašu kāmīti vai arī žurciņu. :))

 Atbildēt uz šo ziņojumu
 Tavs vārds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
Informāciju par pievienotiem komentāriem nosutīt uz manis norādito e-maila adresi
  Autorizācija   *