Sākums  > Ikdienišķās rūpes  > Palīdzība zvēriem Iziet Ieiet
Izsaku viedokli
 Admina ziņojumi
 Pļāpu stūris
 Atziņas
 Jūtas un prāts
 Nerātnības
 Dalos priekā
 Sūdzos

Ikdienišķās rūpes
 Ģimene
 Ķēķis
 Māja un tehnika
 Pašdarinājumi
 Augi
 Dzīvnieki
 Mīluļu fotogalerija
 Palīdzība zvēriem
 Labdarība

Pieredzes apmaiņa
 Lasīju, redzēju, dzirdēju
 Ēstuves
 Veselība un skaistums
 Mistiķiem un ticīgajiem
 Ceļotājiem
 Darbs un izglītība
 Grāmatvežiem

Sludinājumi
 Maiņas punkts
 Dažādi
 Pērk
 Pārdod
 Īrē un izīrē
 Iepazīšanās
 Testa sadaļa

Laipni lūgti atpakaļ!

Mīļie lasītāji un rakstītāji, sākot ar 29.03.2010 SAP-forumā ir ieviesta reģistrēšanās.
No šī brīža forumu lasīt var visi, bet, lai veiktu ierakstus, ir jāreģistrējas kā lietotājam, norādot e-maila adresi un paroli. Jaunā sistēma neierobežo lietotāju vēlmi par konfidenciālām tēmām rakstīt anonīmi, tas ir - nikus arī turpmāk ir iespējams norādīt pēc izvēles, ar nosacījumu, ka netiek izmantoti citu lietotāju aizņemtie niki, kas ir redzami "Foruma niku statistikā".

Foruma niku statistika

Forumiešu horoskopu statistika

Foruma lietošanas noteikumi

Ieteikumus un sūdzības administrācijai, lūdzu, sūtiet uz mail@sapforums.lv

 Palīdzība zvēriem
 Stāsts par Oglīti :)
Autors: rafa
Datums:   02.12.2008 14:19

Gribēju no sākuma likt linku uz veco tēmu,bet tad izdomāju,ka viss,kas bijis jāpārdzīvo Oglītei,lai paliek pagātnē.

Nezinu cik no forumiešiem atcerēsies Oglīti,kuru es gada sākumā paņēmu no kādas sievietes,kura gribēja kaķīti midzināt vai palaist mežā. Kaķi atdeva,jo ģimenē piedzima bērns......

To,ko nācies pārdzīvot Oglītei un tiem cilvēkiem,kuri viņu paņēma un deva pagaidu mājas,es nemaz visu nevaru uzrakstīt.....
Kaķis ilgi bija lielā stresā.....Viņa ļoti pārdzīvoja cilvēka nodevību. Izrādījās,ka Oglīte ir sista,viņai bija lauzta kājiņa,kas gan uz atdošanas brīdi jau bija sadzijusi. Par vardarbību pret kaķi liecināja arī citi fakti. Kaķis paniski baidījas no grīdas lupatas,no slotas,no tā,ka viņai pārliecās pāri vai ,piemēram,sniedzās pēc kaut kā uz plaukta un roka bija viņai aiz galvas. Viņa ļoti baidījās no rokām,no čībām.....no visa ,no kā iespējams baidīties. Un savas bailes viņa slēpa aiz agresijas. Vienīgi jau no sākuma tīri labi sadzīvoja ar suni.

Visu šo gadu meklējām Oglītei mājas. Bija daži interesenti,bet neviens galu galā tā arī neņēma Oglīti. Vai dažiem,nedevām mēs paši,jo nebija pārliecības,ka Oglītei tās būs labas mājas.

Vienu vakaru saņēmu zvanu no Mirdzas kundzes,kura ,neskatoties uz trūcīgo iztikšanu,deva kaķītei pagaidu mājas. Mirdzas kundze pateica,ka Oglīti nevienam neatdos,ka viņa ir izlēmusi,ka Oglīte paliks dzīvot pie viņas.....(tagad rakstu un asaras acīs)....

Tā nu varu pastāstīt,ka Oglīte mājas,kurās dzīvo jau no gada sākuma,tagad sauc par savām mājām. Viņai ir brīnišķīga saimniece! (paldies Mirdzas kundzei,lai gan viņai nav interneta un viņa šo nevar izlasīt),vēl Oglītei ir draugi - 2 kaķi un suns. Neskatoties uz to,ka varbūt reizēm Mirdzas kundzei,kā jau pensionāram,reizēm ar iztikšanu grūtāk,bet dzīvnieciņi viņas mājās visi ir apkopti,veseli,savakcinēti un pāēduši vislabāko!

Oglīte vairs nebaidās no rokām,nebaidās no slotas,no čībām.....tikai vīriešu kārtas cilvēkiem viņai īsti uzticības vēl nav. Bet tas ar laiku.Oglīte nāk klēpī,guļ gultā.....

Paldies tiem cilvēkiem,kuri gada laikā palīdzēja Oglītei meklēt mājas un tiem,kuri sākumā iedeva naudiņu,lai Oglīti varētu sterilizēt.

Pielikumā bilde no Oglītes svētkiem,kad viņa oficiāli "pierakstījās" savās mājās.





Oglīte savā tronī :)

 Re: Stāsts par Oglīti :)
Autors: bp
Datums:   02.12.2008 14:52

Mīļkaķis Oglīte droši vien nebūs nekad.Bailes viņas apziņā, man šķiet,dzīvo savu dzīvi.
Oglīti vasarā veda sakopt kažoku, kas ir melns,kupls, bet bija savēlies, jo tolaik viņa neļāva sev pieskarties.
Mirdza stāstīja, ka atveda "pavisam citu" kaķi. Oglīte tik nepārprotami izrādīja, ka ir laimīga šeit atgriezties, ka prot būt mīļa un laba,ka te viņa jūtas drošībā, ka pagaidu saimnieces sirds neizturēja un pārvērtās par īstās saimnieces sirdi.
Oglīte to novērtē un mīl Mirdzu, kā nu prot... un arī Mirdza pieņem minci tādu, kāda ir...

 Re: Stāsts par Oglīti :)
Autors: saivita_
Datums:   02.12.2008 14:54

atceros Ogliti, milzigs prieks, ka taa var veikties. Vinjai acis tik miiljas.... tik kakjiskas :)saivita_&Co Oglitei veel garu un laimiigu muuzhinju kopaa ar Mirdzas tanti!

 Re: Stāsts par Oglīti :)
Autors: māsīca Pema
Datums:   02.12.2008 15:05

Man šis kaķītis ļoti patīk, tādēļ vēl jo lielāks prieks par minces labjām mājām. Jau tronis vien par to liecina.:)

 Re: Stāsts par Oglīti :)
Autors: gabra
Datums:   02.12.2008 15:15

Melnā skaistule...murrrrrr

 Re: Stāsts par Oglīti :)
Autors: Wellata
Datums:   02.12.2008 18:48

atceros Oglīti un viņas dramatisko dzīvesstāstu! Kāds prieks, ka mincīte tomēr ir uzzinājusi, ka cilvēki var būt arī mīļi!

Lai labi dzīvojas Oglītei, viņas saimnieciei un draugiem! Un paldies, Tev, Rafa, ka pamanīji toreiz Oglīti un devi viņai šo iespēju!

 Atbildēt uz šo ziņojumu
 Tavs vārds:
 Tavs e-pasts:
 Temats:
 Bilde:
Informāciju par pievienotiem komentāriem nosutīt uz manis norādito e-maila adresi
  Autorizācija   *